Šķiet, cilvēci beidzot ir piemeklējusi izpratne par to, ka daudzas itin kā progresa radītas lietas draud pavērsties pret cilvēci pašu. Tāpēc arvien vairāk cilvēku cenšas atgriezties pie dabīgas ēšanas paradumiem, tautas medicīnas līdzekļiem un paņēmieniem, dabīgas kosmetoloģijas, veselīgas brīvā laika pavadīšanas utt.

Arī mūspusē arvien lielāku popularitāti iekaro iespējas pārtiku iegādāties tieši no ražotāja, šajā gadījumā visbiežāk tas ir zemnieks. Dažādām izdarībām un atrakcijām bagātinātie tirdziņi arī Liepājā ir labi apmeklēti. Varbūt tas ir apstākļos, kad visus nomāc runas un domas par ekonomisko krīzi, par neiepriecinošajām nākotnes perspektīvām, un tas ir ne tikai gājiens pēc pārtikas, bet pat savdabīgs sabiedrisks pasākums. Tā nav māksla un kultūra, protams, bet kādreiz taču arī gadatirgi bija spilgts akcents citādi vienmuļajā dzīves ritējumā, sevišķi, ja cilvēki dzīvoja patālāk no rosīgas sabiedriskās dzīves centriem. Varu vēl piebilst tieši no savas specializācijas puses, ka kādreiz neatņemama gadatirgus sastāvdaļa bija arī telts, kurā demonstrēja kino. Liepājā pirms vairākiem gadiem bija mēģinājums atjaunot šo tradīciju Lieldienu gadatirgū, ko rīkoja Pētertirgus. Pagaidām tradīciju atkaliedzīvināt nav izdevies, taču nākotnē – kas zina.

Tiktāl par pozitīvo. Taču veselīgas ēšanas piekritēju rosībai vēršoties plašumā, bez zemnieku tirdziņiem, tagad arī internetā ir parādījusies informācija par iespējām iegādāties dabīgu pārtiku, tātad sarosījušies arī pretējie spēki. Nav grūti uzminēt, kuri tie ir.

Nesen kādā populārā Latvijas ziņu portālā parādījās raksts, kurā iespaidīguma labad bija uzaicināta izteikties pat kāda uztura speciāliste. Un šī uztura speciāliste tad arī nekautrējās izvērsties. Cilvēki, lūk, visi tagad metušies uz pārtikas pirkšanu no zemniekiem. Labi, labi… Bet vai kāds padomā, ka no zemnieka nopirktais ir trekns, taukiem pārbagāts? Un trekns – tas ir kaitīgs. Bet, lūk, ieejot un nopērkot produktu lielveikalā, mēs varam būt pārliecināti, ka tauku sastāvs, tāpat kā viss cits, tajā būs sabalansēts.

Nu, ko… Pirmkārt, skaidrs ir tas, ka šāds raksts ir parādījies tāpēc, ka lielveikalu apgrozījuma kritums ir taisni vai dramatisks un cilvēku masveida iepirkšanās pie zemniekiem šo situāciju draud dramatizēt vēl vairāk. Otrkārt, dažādus “uztura speciālistus” vajag “ņemt galvā” ļoti piesardzīgi, vajag atcerēties latviešu tautas gudrību par velnu, kas par naudu pat uzdancot gatavs.

Bet pats galvenais ir tas, ka tauki ir tauki, neteiksim, ka tie būtu veselīgi, taču tie ir nieks, salīdzinot ar konservantu, krāsvielu, biezinātāju, garšas uzlabotāju un tamlīdzīgas ķīmijas gūzmu, ko mēs līdz ar “sabalansētajiem” taukiem nopērkam tajā produktā, kas lielveikala plauktā. Bērnu ārsti un arī skolu pedagogi ceļ trauksmi par to, ka mazi bērni tagad slimo ar kuņģa čūlu, turklāt aizvien biežāk. Jādomā, ka tas taču tomēr nebūs no taukiem. Toties bērnu un arī pieaugušo veselību noteikti nekādi neveicina tas, ka daļa “Latvijas piena” nekad nav redzējusi nevienu dzīvu Latvijas govi, bet tiek ražota no importēta sausā vājpiena, ka lielveikalos nopērkamie kūpinājumi nekad nav ostījuši dabīgas malkas dūmus, toties ir bagātīgi salieti ar ķīmiju, kas rada teju vai vienīgi kūpinājuma imitāciju, ka lielveikalos nopērkamajai siļķu filejai nekad neviens nav lasījis ārā asakas, bet gan tai uzlieta spēcīga ķīmija, kas asakas šķīdina, ka “krēma” un “putukrējuma” tortes nekad nekā nav manījušas no saldā krējuma, olām, sviesta un citām lietām, ar ko mums normāli sadzīvē saistās apzīmējumi “krēms” un “putukrējums” – tā sauktie krēmi un putukrējumi ir tikai ūdenī iejaukta ķīmija. Pat ar lauksaimniecību cieši nesaistīti cilvēki aptuveni zina, ka normālas, dobē noplūktas salātu lapas jau pēc dažām minūtēm izskatās apvītušas, ja tās neaprasina ar ūdeni. Bet salātu lapas lielveikalā ir atvestas no Eiropas otrā malā esošās Spānijas un ir tik stingras un “svaigas”, ka nes kaut uz dzimšanas dienu puķu vietā!

Arī zemnieki, protams, ne visi godprātīgi piedāvā dabīgu produkciju. Un tomēr, domāsim par savu un savu bērnu veselību! Neļausim sevi apmuļķot speciālistiem, kas speciāli apmaksāti noteiktu ideju propagandēšanai.

Kristīne Jākabsone,
Nevalstiskās organizācijas “Libavas Filma” valdes priekšsēdētāja