Tuvojas pilsētas dzimšanas diena un šajā sakarībā atkal izvirzījušies Goda un Gada liepājnieka apspriešanas jautājumi. Tas ir tikai labi, ka mēs, pilsētas dzimšanas dienā, gribam akcentēt savu līdzpilsoņu veikumu un ieguldījumu tās vides veidošanā, kurā dzīvojam visi kopā. Tomēr ir daži jautājumi, ko pretendentu vērtētājiem varbūt vajadzētu vai nu nedaudz izmainīt, vai vismaz precīzāk izskaidrot potenciālajiem pretendentu pieteicējiem.

Atliekot malā jautājumu par Goda liepājnieka titulu, jo to piešķir reizi mūžā par tiešām izciliem nopelniem, pakavēsimies pie Gada liepājniekiem, ko piešķir par godprātīgu un sabiedrībai vajadzīgu darbu savā pilsētā.

Tā nu ir sanācis, ka ilgu laiku darbojoties pilsētas sabiedriskajā vidē, esmu iepazinusi daudzus brīnišķīgus cilvēkus, kurus varētu nominēt Gada liepājnieka nosaukumam. Tomēr izpētot piedāvātās nominācijas, jāsecina, ka daudzus no viņiem būtu grūti vai neiespējami ”iespiest” kādā noteiktā rubrikā.

Sākšu ar to, ka Liepājā ir daudz brīnišķīgu žurnālistu, kurus paši pilsētas iedzīvotāji nereti meklē kā pēdējo patiesības instanci vai pēdējo cerību uz taisnību, kad visas citas zudušas. Daudzi no viņiem ir pelnījuši Gada liepājnieka vārdu savā nozarē. Tikai jautājums, kura ir tā nozare, jo piedāvātajās nominācijās nudien nekas nevedina domāt par žurnālistiku.

Tālāk. Ir tāda profesija kā kinologs. Liepājā ir arī tādi cilvēki, kuru sirdsdegsme un darba prieks pieder dzīvnieku pasaulei. Vai tas ir pelnījis mazāku novērtējumu? Noteikti nē, jo daudzās ģimenēs četrkājainajiem mīluļiem ir ierādīta visnotaļ cienījama vieta. Tad kāpēc, lai mazāk cienījami būtu cilvēki, kas rūpējas par viņu labsajūtu? Tomēr nav skaidrs, kurai nominācijai viņi atbilst. Vai uzņēmējdarbības? Bet viņus taču nevajadzētu apbalvot par finansiālajām veiksmēm biznesā, bet tieši par attieksmi pret dzīvniekiem! Varbūt tomēr ir iespējams ieviest arī kādu tamlīdzīgu nomināciju?

Ir mums pašaizliedzīgi, gudri un profesionāliem panākumiem bagāti juristi, auditori, grāmatveži, psihologi, kas tādā vai citādā veidā ir ierakstījuši arī savu vārdu pilsētas vēstures annālēs. Vai viņi atbilst nominācijai apkalpojošā sfēra? Varbūt. Bet domes interneta mājaslapā esošais skaidrojums par šo nomināciju lielu skaidrību nevieš.

Un visbeidzot valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki – muitnieki, ugunsdzēsēji, policisti, dzimtsarakstu nodaļas darbinieces u.c. Jā, lielākoties šo amatu un profesiju prestižs sabiedrībā ir zems un neteiksim, ka paši tur strādājošie būtu liekami pēdējā vietā, ja vērtējam, kas pie šī zemā prestiža ir vainīgs. Tomēr tas nenozīmē, ka šajās vietās nestrādā godprātīgi, zinoši un cienījami cilvēki, kas būtu pelnījuši atzinību un sava darba novērtējumu. Un atkal, vai arī viņi ir apkalpojošā sfēra? Ja tā, tad uzskaitot tos, ko uz šo sfēru varam attiecināt, valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekus jau nu gan vajadzēja pieminēt.

Jā, katrai profesijai vai amatam savu nomināciju neuzrakstīsi. Bet esošās tomēr mūsu daudzveidīgo dzīvi aptver visai nepilnīgi. Un vēl. Gada liepājnieks, protams, atšķiras no Goda liepājnieka, taču, piesakot cilvēku šai nominācijai, vienalga ir nepieciešams aprakstīt šī cilvēka īpašos nopelnus pilsētas labā. Tomēr, vai pilsētas dzimšanas diena nebūtu tā reize, kad vajadzētu atrast veidu, kā pateikt paldies arī citiem. Cilvēkiem, kuru darbību varbūt arī neraksturo īpaši spoži nopelni, bet, kas to dara godprātīgi un ar atdevi, tādējādi mūsu dzīvi šai pilsētā darot patīkamāku un arī krāšņāku.

Kristīne Jākabsone,
“Libavas Filma” valdes priekšsēdētāja