Pēdējā laikā gulēt sanāk arvien mazāk. Otrdienas vakarā tika pasniegtas 2009. gada balvas mūzikā, nedaudz vēlāk, naktī, bija jāskatās hokejs. Pavisam traki, ja vēl pa vidu jāaiziet uz skolu vai darbu. Bet ko citu padarīsi, kad gribi zināt visu un būt visur klāt?

Runājot par manām “Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas” prognozēm, vai, pareizāk sakot, izteiktajām vēlmēm par to, kam kur būtu jāsaņem kāda balva, piecos (labākais roks, labākais pops, labākais deju mūzikas albums, labākais kantrī un labākais video) no deviņiem gadījumiem esmu trāpījis precīzi, tātad vairāk nekā puse. Vai tas nozīmē, ka šo balvu sadale ir paredzama? Es domāju, ka nebūt ne, vienkārši reizēm ir skaidri redzams, ka mākslinieks ir pelnījis balvu. Kā, piemēram, “Instrumenti”. Protams, nekādi debitanti jau viņi nav, kaut arī saņēma balvu par labāko debiju. Bet, vai nav vienalga kādu balvu viņi saņēma? Viņi bija labākais kas visā pasākumā bija! Labi ieturēts stils, naivs latvietiskums, bet tomēr profesionāla darbība uz skatuves un arī neesot uz tās.

Liepājnieki “Musiqq” man patika līdz brīdim, kad viņiem pievienojās trīs čalīši, kas sevi dēvē nosaukumā, kurš veidots kopā saliekot viņu vārdu pirmos burtus, (kas jau liecina par to, ka tur īsti kaut kas nav kārtībā) – bītbokseri “PeR”. Protams, man ir simpātijas pret “Musiqq” un spēcīgas antipātijas pret “PeR”, bet man to spļaudīšanos mikrofonā grūti uztvert kā mūziku. Bet nu, kas gan es esmu, lai kādu kritizētu? Atmiņā iespiedās arī “Labvēlīgais Tips” un dziesma par čiekuru – egles dēlu. Domāju, ka daudzi pat nenovērtē, cik patiesībā iespaidīga bija viņu uzstāšanās. Un es neironizēju, bet runāju pavisam nopietni! Interesi par nākamo albumu nenoliedzami raisīja Intara Busuļa uzstāšanās.

Žēl, protams, ka liepājnieki nav tikuši pie balvām. Publikā pamanīju gan Igo, gan “The Briefing” un gan jau bija arī kāds no orķestra, bet uz skatuves gan laikam kāpa tikai Uldis Marhilēvičš, kura dziesmu “Vēl” skaisti nodziedāja Aisha.

Kaut arī bija izklaidējoši brīži, kad smējos vēderu turēdams (kā, piemēram, Sanda Ozoliņa iznācienā vai ārzemju grupas “Reckless Love” uzstāšanās laikā), pasākums man, personīgi, tomēr šķita diezgan vienmuļš un garlaicīgs. Un ļoti garš. Nezinu, vai tiešām vajadzēja dziesmu pēc katras nominācijas.

Beidzot uz pozitīvas nots, teikšu, ka mani ļoti priecē tas, kas jau vairākkārt tika pieminēts pasākuma gaitā, proti – Latvijā mūziķi tomēr kaut ko dara, un it īpaši jaunie mūziķi – 19 nominanti esot pieteikti labākajai debijai! Tas taču ir fantastiski!

Kristofers Knesis,
mūziķis