Man nav nekas pret pērnās zāles dedzināšanu, ja tas notiek kontrolēti, agrā pavasarī, lai sakoptu teritoriju. Nesaskatu tajā neko sliktu. Ieviestie sodi rada bīstamus draudus, jo cilvēks, lai netiktu saukts pie atbildības, aizdedzina un aizmūk, tādējādi atstājot uguni bez uzraudzības.

Regulāri, kad tikko nokusis sniegs, pats nodedzinu pērno zāli. Galvenokārt kaimiņa īpašumā, jo viņš pats to nekopj. Ar lāpu neskrienu un nededzinu pa labi un pa kreisi. Viss notiek kontrolēti. Manuprāt, nebūtu jāsoda tie cilvēki, kas šādi cenšas sakopt teritoriju, bet gan tos, kas zāli nav nopļāvuši. Ir taču daudz smukāk, ja tur nodeg un pēc tam ir tīrs no vecās zāles un brikšņiem! Un pēc divām nedēļām tur sazels smuka zāle. Esmu studējis mežsaimniecības fakultātē, tāpēc zinu, kas būtu un kas nebūtu jāsaudzē. Piekrītu, ka šādi kāda vardīte var iet bojā. Kad putniņi sāk vīt ligzdas, loģiski, šādai nodarbei būtu jāmet miers.

Šā brīža pieeja kūlas dedzināšanas apkarošanā ir pilnīgi nepareiza. Neviena saprātīga būtne tāpat vien neko neaizdedzina. Protams, gadās izņēmumi. Kad biju maziņš, viens no pirmajiem pavasara darbiņiem kopā ar omīti bija nokūpināt pērno kūlu. Latvieši to ir darījuši kopš senseniem laikiem. Dažbrīd liekas smieklīgi, ka par valsts naudu brauc dzēst vienu purva pļavu. Kas tur slikts, ja pļava nodegs un tās vietā būs smuka zālīte?

Pērnās zāles dedzinātājs