Latvijas kultūras darbinieku aicinājums nepieņemt budžeta samazinājumu un prasīt VKKF finansējuma saglabāšanu sākotnēji apstiprinātajā apjomā.

Rīgā, 2009.gada 6.janvārī

Latvijas kultūras darbinieki aicina jūs pārstāvēt mūsu intereses un 2009. gada 15. janvārī VKKF padomes sēdē nepieņemt Latvijas kultūrai negatīvus lēmumus attiecībā uz VKKF samazināto finansējumu, kas izriet no grozījumiem likumā ”Par valsts budžetu 2009. gadam”.

VKKF likums nosaka fonda budžeta ikgadēju pieaugumu, bet 2005. gada 25. augusta memorands ”Kultūra 2010”, ko ir parakstījusi Kultūras ministre Helēna Demakova un Ministru prezidents Aigars Kalvītis, nosaka VKKF līdzekļu palielinājumu par 10% gadā.

2008. gada novembrī apstiprinātais VKKF budžets 2009. gadam bija 7 206 945 latu, tomēr pēc Valsts budžeta grozījumiem 2009. gada decembrī reālais VKKF budžeta samazinājums ir 35%. Salīdzinājumam KM budžeta samazinājums attiecībā pret 2008. gada novembrī apstiprināto 2009. gadā ir sarucis tikai par 8,4 %.

Tāpēc paužam neizpratni par to, kāpēc tieši VKKF un līdz ar to aktuālais un dzīvais kultūras un mākslas process piedzīvo tik dramatisku līdzekļu samazinājumu, kādēļ tas ir vairākas reizes lielāks par valdības noteikto samazinājumu citās nozarēs un kurš par to ir atbildīgs. Šeit vietā atgādināt, ka Igaunijas Kultūrkapitāla fonda finansējums ir samazināts tikai par 7%, kamēr Somijā tieši kultūras, izglītības un zinātnes finansējums vispārējos taupības apstākļos ir atstāts neskarts.

KKF atbalsts pārklāj visas kultūras nozares un visas kultūras institūcijas, Kultūras ministriju ieskaitot, un ir fundamentāli svarīgs nevalstisko organizāciju darbībai. Tādēļ KKF budžeta samazinājums var novest pie kultūras procesu degradācijas kopumā un nevalstiskā kultūras segmenta iznīcināšanas.

Kultūras nevalstiskais sektors visekonomiskākajiem līdzekļiem un elastīgāko administrāciju pilda būtiskas funkcijas un organizē nozīmīgus pasākumus daudzās kultūras un mākslas jomās. Tas lielā mērā ir bijis iespējams, pateicoties VKKF piešķirtajam finansējumam, kas ne tikai veido nevalstisko organizāciju budžeta izšķirošu daļu, bet ļauj sekmīgi piesaistīt līdzekļus no ES programmām, pašvaldībām, ārvalstu fondiem un privātā sektora.

VKKF atbalsts kultūras projektiem ir visreālākais, efektīvākais un visātrāk īstenojamais ekonomikas ”sildītājs” visā kultūras sfērā. Atbalstot kultūras projektus, ekonomiskā aktivitāte tiek rosināta pieaugošā formā, jo aptuveni puse no VKKF finansējuma tiek novirzīta citu nozaru uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka katrs atbalstītajos projektos ieguldītais lats stimulē tautsaimniecību un sniedz papildus ekonomisko efektu. Tādēļ, raugoties no valsts ekonomikas vajadzībām 2009. gadā, VKKF finansējuma samazinājums uzskatāms par īpaši nelietderīgu, pat kaitniecisku.

Mēs aicinām:
1) 2009. gada 15. janvāra padomes sēdē nepieņemt finansējuma samazinājumu un kopīgi ar Latvijas kultūras darbiniekiem cīnīties par VKKF budžeta atjaunošanu VKKF likumā un memorandā ”Kultūra 2010” noteiktajā līmenī.

2) Neakceptēt KM vienpersoniski sagatavoto, MK izskatīto un Saeimas apstiprināto VKKF 2009. gada budžeta samazinājumu un sadalījumu konkrētām programmām, jo KM ir rīkojusies pretēji VKKF likuma prasībām un nav ievērojusi ne procedūru, ne atklātību, ne koleģialitāti.
3) Atsaukt lēmumu par 2008. gadā apstiprināto mērķprogrammu, kultūras programmu un valstiski nozīmīgu pasākumu atcelšanu.

4) Šobrīd pieejamo finansējumu sadalīt proporcionāli visām apstiprinātajām mērķprogrammām, kultūras programmām un valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem.

Šobrīd notiek daudz plašāka kultūras darbinieku un mākslinieku loka iesaistīšana – uz šī aicinājuma pamata tiek izstrādāta Latvijas kultūras darbinieku, mākslinieku un radošās inteliģences kopīgas rezolūcijas sagatavošana par VKKF finansējuma atgūšanu Valsts prezidentam, ministru prezidentam, Kultūras ministrijai un Saeimai. Aicinām VKKF atbalstīt šo iniciatīvu un darboties kopā!

Cerot uz sapratni,
Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas vārdā
Uģis Pucens – valdes loceklis, [email protected]
Alberta iela 13, Rīga, LV-1010

Seko vairāku desmitu kultūras darbinieku paraksti, t.s., arī no Liepājas.