Intervija ar “L. Atiķes doktorāta” valdes locekli un ārsti Lailu Atiķi.

– Kādas gripas vakcīnas šobrīd ir pieejamas?

– Pašlaik pieejama “Influvac Tetra”, kas aizsargā pret četriem vīrusu celmiem, tā piemērota cilvēkiem vecumā no 8 līdz 64 gadiem. Arī jaunā vakcīna “Efluelda”, kas paredzēta tieši vecuma grupai virs 65 gadiem, ir piegādāta.

Jāpiebilst, ka bērniem no 2 līdz 7 gadu vecumam izveidotas nazālās jeb degunā iepūšamās vakcīnas pret gripu.

– Lai saņemtu vakcīnu, vajadzīgs nosūtījums no ģimenes ārsta?

– Jā, bet var pieteikties arī elektroniski vai vienkārši sazināties ar ģimenes ārsta medicīnas māsu un to visu elektroniski nokārtot, lai cilvēkam nav lieki jāstaigā.

– Šosezon Latvijā iegādāts lielāks gripas vakcīnu skaits, jācer, ka pietiks visiem?

– Jā, šogad ir liels apjoms, tāpēc aicinu, lai cilvēki nāk.

Pērn pietrūka, aizpagājušajā gadā palika pāri.

Pasūtot rēķinājāmies, ka vakcinēsim gan bērnunamā Apšu ielā, gan dosimies uz “Rokaižiem”, kur pieteiktas kā gripas, tā Covid-19 vakcīnas.

Seniori pieteikušies kuplā pulkā.

– Vai ir izveidota kompleksā gripas un Covid-19 vakcīna?

– Gaidījām, tomēr nav izveidota. Satraukumam gan nav pamata, jau vairākus tūkstošus pacientu esmu vakcinējusi ar abām šīm vakcīnām vienā dienā, un viss ir kārtībā.

– Covid-19 vakcīnas vairs nav obligāts pasākums?

– Nē, bet cilvēku interese ir liela. Redzam, ka Covid-19 rādītāji kāpj uz augšu, tikai atšķirība no iepriekš piedzīvotā – nav tik daudz stacionāru gadījumu, tomēr vīruss nekur nav pazudis.

Šobrīd cilvēkiem pašiem jāizvērtē, vai viņiem to vajag vai ne.

Mēs iesakām vakcinēties, ja ir diabēts, sirds mazspēja, citas saslimšanas vai ieplānotas kādas operācijas un uzturēšanās stacionārā.

Pieļauju, ka, saslimstībai augot, uz nopietnākām procedūrām un operācijām bez Covid-19 un arī bez gripas vakcīnas pacients var netikt uzņemts.

Vasarā nāca jaunieši, kuri devās mācīties uz ASV, bez vakcīnām viņus neņēma pretī.

– Cik bieži jāvakcinējas pret Covid-19?

– Ja nav ļoti smaga situācija, nav citu saslimšanu, pilnīgi pietiekami būs vakcinēties reizi gadā, ja ir citas smagas saslimšanas, iesakām reizi sešos mēnešos.

– Cilvēkus satrauc, kādu iespaidu vakcīnas atstāj uz veselību?

– Nevienai no vakcīnām nav apstājušies laboratoriskie izmeklējumi. Agrāk arī pret difteriju vakcinējām ik pēc pieciem gadiem, šobrīd jau pēc 10. Tas pats attiecas arī uz ērču vakcīnu – ilgus gadus vakcinējām pēc trīs gadiem, šobrīd pēc pieciem.

Visu laiku laboratorijas monitorē to, cik ilgi ķermenī uzglabājas antivielas. Laboratoriskie vakcīnu pētījumi un vīrusu celmu vākšanas, meklēšanas notiek visu laiku.

– Vai ir arī bērniem piemērotas Covid-19 vakcīnas?

– Pagaidām vecāku interese nav īpaši liela, tomēr, ja vīruss kļūs negantāks, tad pieļauju, ka bērniem, kuriem ir citas smagas un hroniskas saslimšanas, pediatri ieteiks vakcinēties.

– Kā atšķiras jaunais Covid-19 vīrusa veids un pēcvakcinācijas sajūtas?

– Jaunais vīrusa paveids izpaužas citādi – var būt izsitumi un caureja, līdz šim šādi simptomi tik izteikti nebija.

Runājot par reakciju uz vakcīnām – nekas nav atcelts, var būt temperatūra, galvassāpes un viss pārējais, tomēr tas var būt pēc jebkurām vakcīnām.

Arī manā praksē bijis cilvēks, kurš gadiem nāk uz gripas vakcīnām un pilnīgi nekādas reakcijas, bet vienā reizē ir pamatīgs pampums un paaugstināta temperatūra.

– Kādos gadījumos tiešām nevajadzētu vakcinēties?

– Tad, ja cilvēkam ir bijis anafilaktiskais šoks, tā ir organisma spēcīga aizsargreakcija, kad jau nepieciešama reanimācija. Manā praksē šādi gadījumi nav bijuši, lai gan esmu vakcinējusi neskaitāmus tūkstošus.

Ļoti gribētu mudināt kārtīgi izvērtēt savu veselības stāvokli un izlemt, kas ir vajadzīgs un kas ne.

Tomēr nevar noliegt, ka katru gadu cilvēki mirst arī no gripas, vairāk vai mazāk, tomēr ir letāli gadījumi.

– Ja potēties grib, bet ir kādas bažas?

– Tad nāciet ar pamatotiem jautājumiem, un visu izrunāsim. Ja būs kas tāds, ko mediķis nevar atbildēt, sazināsimies ar Slimību profilakses un kontroles centru vai Latvijas Infektoloģijas centru, tikai tad pieņemsim lēmumu.

– Cik lielā mērā vakcīnas mūs pasargā?

– Nav vakcīnas, kura pasargātu par simts procentiem, zinām, ka miruši arī vakcinēti pacienti, tomēr tad bijis kāds fons vai saslimšana.

Tas, ko vakcīna dara, – ļauj izslimot vieglāk, ne tik smagi.

Dzīves laikā divas reizes esmu redzējusi vakcinētu cilvēku, kas tomēr saslimis ar ērču encefalītu, bet šie cilvēki ir dzīvi un nav invalīdi.

– Ir vēl kāda vakcīna, kas jāapsver rudens sezonā?

– Cilvēkiem, kuri bieži slimo ar bronhītu, pneimoniju, ieteiktu padomāt par plaušu vakcīnu jeb vakcīnu pret pneimokoku infekciju. Par to daudzi nav informēti, slimo ar plaušu karsoni katru gadu, bet pēc vakcīnas nenāk.

Uzskatu, ka arī tai vajadzētu būt pieejamai bez maksas. Attīstītajās Eiropas valstīs šī elpošanas sistēmai domātā vakcīna jau ir par velti, vismaz senioriem.

UZZIŅAI

Riska grupas, kurām vakcināciju pret gripu apmaksā valsts:

• bērni vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem (ieskaitot);
• bērni vecumā no 24 mēnešiem līdz 17 gadiem (ieskaitot) un pieaugušie, kuri pieder pie šādām veselības riska grupām:
• personas ar hroniskām plaušu slimībām;
• personas ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;
• personas ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
• personas ar hroniskām nieru slimībām;
• personas ar imūndeficītu;
• personas, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju;
• bērni vecumā no 24 mēnešiem līdz 17 gadiem (ieskaitot), kuri ilgstoši saņem terapiju ar ac. Acetylsalicylicum;
• pieaugušie ar psihiskām slimībām;
• grūtnieces;
• ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, kuras, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar pacientiem;
• ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki, kuri, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar klientiem;
• ilgstošas sociālās aprūpes centru klienti;
• personas vecumā no 65 gadiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.