Intervija ar DAP ģenerāldirektori Lauru Anteinu.

– Ko spriedāt ar Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldību vadītājiem un pie kādiem secinājumiem nonācāt?

– Dienvidkurzemē pārrunājām novada teritorijas plānojuma virzību, jo šī ir viena no divām pašvaldībām Latvijā, no kurām neesam saņēmuši dokumenta pirmo redakciju, līdz ar to ļoti gaidām šo teritorijas plānojumu.

Vienojāmies, ka pirmā redakcija tuvākajā laikā tiks iesniegta vērtēšanai.

Pārrunājām arī vēja parku aktualitātes un jūras aizsargājamo teritoriju izveides principus – kā pašvaldība var tur iesaistīties.

Runājām par Durbes ezera apsaimniekošanu un hidroloģiskā režīma noregulēšanu sadarbībā ar pašvaldību, arī par praktiskām darbības jomām, kā koku novākšana pēc vētras.

Liepājā tikāmies Dabas izglītības centrā, lai runātu, kāda veida sadarbību varam realizēt šajā jomā, lai iesaistītu vairāk skolēnu STEAM izglītības programmā.

Šobrīd attīstām reģionālos dabas izglītības centrus, kas būs līdzīgas ēkas kā Liepājas Dabas māja, un

šī ir pieredzes apmaiņa nekonkurējot, bet papildinot sadarbību ar pašvaldībām,

kas izrāda šādu interesi, lai sabiedrību vairāk izglītotu dabas jomā.

– Dienvidkurzemē ir ļoti liela iedzīvotāju pretestība vēja parku izveidei. Cilvēki īsti netic dabas ekspertiem, kuri secina, ka dabas vērtībām netiks nodarīts liels kaitējums. Vai iespējams sabalansēt dabas aizsardzību ar vēja parku būvniecību?

– Ja runājam par vēja parku attīstību, primāri jārunā par mērķi, kādēļ tā norit, un tā ir enerģētiskā neatkarība, kas apstiprināta valsts mērogā.

DAP ietekmes uz vidi novērtējuma procesos skatās tieši ietekmi uz putniem un sikspārņiem.

Prasām dabas ekspertu vērtējumus un monitoringa datus, kas tiek ievākti pirms projektu attīstības, lai saprastu, cik lielas ir dabas vērtības un cik liela ietekme var būt katrā konkrētā vietā.

Ja ietekme saskaņā ar datiem varētu būt liela, tad mudinām ieceres attīstītājus atteikties no kādām vietām, samazināt turbīnu skaitu.

Tādi rezultāti ir panākti, attīstītāji ir ieklausījušies mūsos, tiek domāts par kompensējošiem pasākumiem vietās, kur ietekme sagaidāma augstāka.

Protams, ietekme ir, bet atkarīgs no konkrētā areāla, cik arī citi attīstītāji plāno vēja parkus.

Tas jāskatās kompleksi, un to arī darām – norādām vērtējumu atzinumā, ko sniedzam Valsts vides dienestam.

– Pērn apstiprināts dabas aizsardzības plāns Liepājas ezeram, to ļoti gaidīja abas pašvaldības ezera krastos. Vai plāns būs optimāls dabas vērtību sargāšanai?

– Plāns apstiprināts nesen, tāpēc biotopu aizsargāšanas pasākumi tiks tikai uzsākti. Šis ir kopīgs darbs, plāns ietver gan pašvaldību intereses, gan DAP intereses.

Liepājas pašvaldība ir izrādījusi interesi pārņemt pilnībā visu savu teritoriju no mums apsaimniekošanā, lai plānu varētu realizēt.

Esam saskaņošanas procesā, vēl būs jāpieņem lēmums pašvaldībai, vai līdz galam piekrīt mūsu nosacījumiem.

Arī Tosmares ezera dabas aizsardzības plāns ir jauns, apstiprināts pirms diviem gadiem.

Plānus teritorijām izstrādā uz 12 gadiem ar iespēju pagarināt.

Tie dod iespēju pašvaldībai piesaistīt ārējo finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem un veikt atjaunošanas pasākumus, kas abos minētajos ezeros lielā mērā ir saistīti ar niedru pļaušanu.