Piektdien laikapstākļi nedaudz mainīsies un karstums mazināsies, tad maksimālā temperatūra būs zem +30 grādiem, un tas dos nelielu atelpu nākamās nedēļas sākumam. Taču sagaidāms, ka nākamajā nedēļā gaisa temperatūra atkal paaugstināsies.

Dzīvojot mūsu platuma grādos, jāpatur prātā, ka sezonālā mēroga prognozes mūsu reģionā neattaisnojas pārāk labi. Jā, cilvēkiem gribas kaut ko plānot ilgtermiņā, bet mūsu reģionā mijiedarbojas karstas un vēsākas gaisa masas – Atlantijas okeāna un kontinenta savstarpējā ietekme sezonālā mērogā prognozējama diezgan sarežģīti.

Pagaidām, ja runājam par jūliju un augusta sākumu, var teikt, jā, ievērojami lielāka varbūtība, ka Latvijā ar pārtraukumiem vairāk dominēs karstās gaisa masas.

Ļoti maza ir varbūtība, ka pie mums ieplūdīs vēsas gaisa masas un gaisa temperatūra būs zemāka par normu.

Pašlaik gaisa temperatūra valstī ir ievērojami augstāka par normu. Jūnijs jau kļuva par karstāko mēnesi klimatisko novērojumu vēsturē. Ir ļoti augsta varbūtība, ka arī jūlijs veidosies ļoti karsts. Līdz ar to var rēķināties, ka arī vasara kopumā būs viena no karstākajām.

Bet tas, protams, ir atkarīgs no tā, kādi procesi norisināsies augustā. Pagaidām pie mums dominē karstās, kontinentālās, tropiskās gaisa masas, nevis vēsākās gaisa masas no rietumiem, no Atlantijas okeāna.

Vai mums jau būtu aizmirsusies 2018. gada vasara, kas bija ļoti sausa un karsta un kas pēc 2010. gada vasaras bija otra ekstremālākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē?

Pēc tam sekoja mūsu klimatam tipiskākas vasaras, tās neatnesa tik milzīgu karstumu un sausumu. Pašlaik arī nav gaidāmi pamatīgi, veldzējoši nokrišņi, kas izmērcētu augsnes virskārtu. Varbūtējās lietusgāzes drīzāk var kaut ko nopludināt, bet nenesīs to atspirdzinājumu, kāds būtu nepieciešams plašām teritorijām un kāds mazinātu mitruma deficītu, kas jau pamazām veidojas.

Viskarstākā līdz šim ir bijusi 2010.  gada vasara, tad trīs mēnešu vidējā temperatūra bija 18,4 grādi. Otra karstākā vasara bija 2018. gadā, kad trīs mēnešu vidējā temperatūra bija 18,1 grāds. Trešo un ceturto vietu dala 2011. un 2002. gada vasaras, tajās gaisa temperatūra vidēji bija 18 grādi.

Šī gada jūnija vidējā gaisa temperatūra bija 18,9 grādi, un šis mēnesis kļuva par viskarstāko jūniju novērojumu vēsturē. Iepriekšējie karstākie bija 2019. gada jūnijs, kas tagad ieņem otro vietu,bet 2020. gada jūnijs ir atbīdīts uz trešo vietu. Savukārt šī gada jūlija pirmajā dekādē (mēneša pirmajās desmit dienās) gaisa vidējā temperatūra bija 22,6 grādi. Tas ir ļoti daudz – 5,9 grādi virs normas.

Ņemot vērā klimata pārmaiņas, protams, jārēķinās, ka turpmāk ekstremālu karstumu mēs varētu piedzīvot arvien biežāk.

Agrāk karstuma viļņi bija daudz retāki. Mēs esam pieraduši taupīt siltumu, tagad jādomā arī par pretējo, piemēram, būvējot jaunas ēkas, jāgādā, lai tās neuzkarstu. Mums jādomā, kā pielāgoties dzīvei šādos apstākļos. Ne tikai lauksaimniekiem jāmaina darba ritms, arī birojos un citās dzīves un darba vietās jārēķinās ar karstuma ietekmi.

Laura Krūmiņa, sinoptiķe