Pagājušajā nedēļā ģimenes ārsti uzsāka streiku, lai rosinātu valdību veikt kādas izmaiņas veselības sistēmā. Cik ilgi streikosim? Es šonedēļ strādāju, jo man ir jāstrādā! Pagājušajā nedēļā streikoju, taču neizskatās, ka valdība kaut ko grasītos mainīt.

Ir redzams, ka valdība nesaprot, kas notiek un par to arī nevēlas runāt. Pagājušajā nedēļā es streikoju kopā ar pārējiem ģimenes ārstiem, jo es tiešām domāju, ka valdība kaut kādā veida uz to visu reaģēs, bet man radās sajūta, ka viņiem ir vienalga. Iespējams, viņi tikai izlikās, taču es esmu ļoti vīlusies, redzot, cik valdības attieksme ir vienaldzīga.

Šajā situācijā es neesmu optimiste un nedomāju, ka kaut ko ar šo streiku izdosies panākt vai sarunāt – tas vienkārši nestrādā. Pacienti, protams, ir priecīgi, ka strādāju, viņiem nekas par to nav iebilstams, taču arī streika laikā pacienti izrādīja atbalstu un bija ļoti saprotoši, jo man ir ļoti forši pacienti – atbalstu saņemu jebkurā gadījumā. Pagājušajā nedēļā streika laikā mēs pacientiem izskaidrojām situāciju, kas notiek un ko šajā brīdī darīt, taču nebija neviena tāda, kuram ārkārtīgi būtu nepieciešama neatliekamā palīdzība.

Neesmu runājusi ar citiem ģimenes ārstiem, patiesībā nezinu viņu nostāju un uzskatus par notiekošo, jo man ir jāstrādā, tāpat, kā strādājām arī pagājušajā nedēļā – visi maksas pakalpojumi tika veikti. Tie pacienti, kas nāca uz maksas izmeklējumiem bija pat priecīgi, jo saņēma sava veida labumu – nebija jāgaida garās rindās. Reizēm nokārtot pārbaudes varēja pat bez rindas, ko citas reizes nācās gaidīt ilgi.

Linda Jēkule, ģimenes ārste