Pērnā gada dziļā bedre, vīrusa atkāpšanās šajā pavasarī un ekonomikas dalībnieku strauja atgriešanās teju “normālā” dzīvē nesusi izcilus pieauguma tempus 2. ceturkšņa IKP. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikai pēc vīrusa šoka jau izdevies pārsniegt pirmskrīzes līmeni – mazliet vēlāk nekā kaimiņiem, taču ātrāk, nekā gaidījām.

Ražojošajās nozarēs veicies ļoti labi, te visdrīzāk palīdzējusi gan apstrādes rūpniecība, gan arī būvniecība, kurā pavasara mēnešos, pēc bargās ziemas, aktivitāte strauji atsākusies.

Tomēr šoreiz līderos ir pakalpojumu nozares, kur pērn redzējām milzīgu kritumu Covid-19 pirmā viļņa dēļ.

Mazumtirdzniecībā kāpums 2. ceturksnī bijis 8,8% apmērā, kamēr izmitināšanā un ēdināšanā, un pat gaisa transportā pieauguma tempi pret pērnā gada teju apstāšanos visdrīzāk bijuši mērāmi vismaz iespaidīgos divciparu, ja ne trīsciparu skaitļos. Tas gan nenozīmē, ka visās šajās nozarēs izdevies atgūties līdz pirmskrīzes līmenim. Lai gan mazumtirdzniecībā tas jau pārsniegts, smagāk cietušajos sektoros pilnīgu atkopšanos neredzēsim vēl vairāk nekā gadu.

Gan uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, gan arī “Swedbank” karšu dati liecina, ka atkopšanās turpinās arī vasaras vidū.

“Swedbank” klientu tēriņi turpina augt, un kopējais Latvijas ekonomikas noskaņojuma rādītājs jūlijā joprojām bija virs ilgtermiņa vidējā. Taču jāatzīmē, ka sarucis patērētāju noskaņojums, kas varētu būt saistāms ar nodokļu izmaiņu stāšanos spēkā no 1. jūlija un ar šīm izmaiņām saistīto paaugstināto neskaidrību.

Lai gan gada otrais ceturksnis arī visā Eiropā būs bijis veiksmīgs, diemžēl nevaram paļauties uz turpmāku netraucētu izaugsmi.

No vienas puses, straujākus tempus sasniegt liedz piegāžu ķēžu pudeles kakli. Piemēram, lai gan pasūtījumi aug, Vācijā jau šobrīd apstrādes rūpniecībā izlaides kāpums bremzējas izejmateriālu trūkuma dēļ. No otras puses, pandēmija vēl nav galā. Melnāki mākoņi pēdējā mēneša laikā parādījās atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Francijā. Saslimstības līmeņi ļoti spēji kāpuši delta varianta lipīguma un iedzīvotāju plašākas pulcēšanās dēļ. Valdības vairākās valstīs pastiprinājušas ierobežojošos mērus un dažādos veidos rada spiedienu uz sabiedrību ar mērķi audzēt vakcinācijas aptveri.

Ir pilnīgi skaidrs, ka, tuvojoties rudenim un pasliktinoties laikapstākļiem, riski piedzīvot kārtējo Covid-19 uzliesmojumu pastiprināsies, īpaši tādās valstīs kā Latvija, kur vēlme vakcinēties ir visnotaļ zema. Tādēļ šobrīd jādara viss, lai cilvēki Latvijā tomēr vakcinētos. Tā ne tikai pasargāsim savu un sabiedrības veselību, bet arī ļausim augt Latvijas ekonomikai un līdz ar to – iedzīvotāju maciņiem.

Līva Zorgenfreija, “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā