Priekšnoteikumi patēriņa pieaugumam ir. Inflācija šobrīd ir ļoti zema – šogad vidēji 1,5%. Lai gan uz gada beigām tā atkal pakāpsies, tomēr saglabāsies mērena (2,6% nākamgad).

“Swedbank” klientu dati rāda, ka no pērnā gadā vērotajiem divciparu tempiem algu pieaugums ir atkāpies, tomēr tas joprojām ir un arī būs straujš – 8,5% šogad un 7,5% kāpums nākamajos divos gados.

Bezdarbs gada sākumā pakāpās un pavasara un vasaras laikā sarucis lēnāk, nekā ierasts.

Tomēr darba tirgu joprojām var raksturot kā noturīgu, un prognozējam, ka bezdarbs nākamgad būs zemāks nekā šogad (6,9% šogad un 6,4% 2025. gadā).

Šo faktoru kopums nodrošina turpmāku iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Turklāt jāatgādina, ka pirktspēja jau šobrīd ir augstāka, nekā tā bija pirms straujās inflācijas epizodes.

Tajā pašā laikā iedzīvotāju patēriņa pieaugumu pagaidām nemana. Iespējams, ir gluži vienkārši jāpaciešas.

Brīdī, kad augstas inflācijas dēļ pirktspēja strauji gāzās lejā, iedzīvotāji vēl kādu laiku “pēc inerces” turpināja tērēt kā iepriekš.

Līdzīgi varētu būt šobrīd –

lai gan pirktspēja uzlabojas, tēriņi atjaunosies vien pakāpeniski.

Jāatzīmē, ka patērētāji joprojām ir pesimistiskāk noskaņoti, nekā bijuši vēsturiski vidēji. Te pie vainas nav iedzīvotāju vērtējums par pašreizējo vai nākotnes personīgo finansiālo situāciju – tā tiek vērtēta līdzīgi vai pat pozitīvāk nekā vēsturiski vidēji.

Iemesls patērētāju pesimismam ir bažas par kopējo ekonomikas attīstību nākotnē. 

Nu jau vairākus gadus tautsaimniecībā lielu lomu spēlē valsts sektora tēriņi. Īpaši izteikti valsts sektora ietekme iezīmējās šī gada sākumā, kad privātā sektorā pievienotā vērtība saruka, bet ekonomikas vilcējspēks bija valdības tēriņi, lielā mērā – atalgojuma kāpuma veidolā.

Tā, protams, nav ilgtspējīga situācija.

Lēnākas izaugsmes, nekā iepriekš gaidīts, dēļ nākamgad ir risks pārkāpt 3% deficīta slieksni. Valdība steidz atrast veidus, kā šo prognozēto deficītu mazināt, tai pašā laikā nodrošinot kāpumu galvenajai prioritātei – valsts drošībai.

Tautsaimniecības stāvoklis un nepieciešamība stiprināt drošību nudien pieprasa izmaiņas budžetā.

Tomēr kaimiņu igauņu piemērs rāda, ka ar pārlieku nasku nodokļu celšanu vārgas ekonomikas apstākļos vajadzētu būt piesardzīgiem.

No stagnācijas, kurā esam šobrīd, līdz recesijai, kurā ir mūsu kaimiņi, var būt vien pāris soļu.

Pārāk strauja un nepārdomāta nodokļu celšana var būtiski ietekmēt ekonomikas dalībnieku noskaņojumu.

Pesimistiski noskaņoti iedzīvotāji nav ne naski tērētāji vai jaunu mājokļu pircēji, ne arī drosmīgi un attīstīties alkstoši uzņēmēji. Līdz ar to – pat šobrīd prognozētā mērenā ekonomikas izaugsme var tikt koriģēta uz leju, kas valsts budžetam nebūs labas ziņas.

Lai kāds ceļš tiktu deficīta iegrožošanai izvēlēts, skaidrs, ka valsts sektors vairs tādā apmērā kā iepriekš ekonomiku nestutēs.

Līva Zorgenfreija, “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste