Laikapstākļu ziņā es šogad ļoti neizjutu sausuma periodu, kā tas bija iepriekšējā gadā. Pērn bija daudz sausāks, un varētu teikt, ka situācija dārzā bija traģiska sausuma dēļ, spriežam pēc visādiem darbiem un aktivitātēm dārzkopībā.

Piemēram, zāle šogad izdega vien augustā, citus gadus jau pēc Jāņiem vairs nebija, ko pļaut. Šogad zāli pļāvām pat jūlijā, nebija nekādu izdegšanas pazīmju. Arī laistīšanas darbu nebija vairāk kā gadu iepriekš, kad tiešām tādēļ bija jāiespringst. Siltumnīcas jau ir jālaista tāpat, varbūt, jā, kartupeļiem, lai tie būtu lielāki, nedaudz mitruma ir trūcis.

Vērtējot sezonu kopumā, šī ir bijusi viena no labākajām pēdējo pāris gadu laikā.

Protams, situācija dažādās vietās var atšķirties.

Manuprāt, laikapstākļi bija gana pateicīgi audzēšanai, bet bija arī situācijas, kā daudzi audzētāji iepriekš raksturojuši, – pie mums nenolīst ne piles, bet nedaudz tālāk lietus nogāzis pamatīgi, un otrādi. Taču daudz kas atkarīgs ne no laikapstākļiem, bet ieguldītā darba un pievērstās uzmanības.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad ļoti veiksmīga sezona bija tomātiem, bet labas ražas tikai vienu iemeslu grūti izdalīt. Šogad tiem pievērsu lielāku uzmanību nekā iepriekšējos gados, lielāks darbs ieguldīts un ņemšanās ap tiem ir bijusi. Vēl tagad tomāti normāli ražo.

Esmu iemācījusies, ka visas kultūras audzēt, lai tām būtu maksimāli laba raža, ir smags darbs. Esmu sapratusi, ka, koncentrējoties uz ko vienu, sanāk labāk, – ja ir vairāk – baigais haoss un skriešana uz visām pusēm un beigās nemaz tik labi nesanāk.

Tā ir arī mācība, ko esmu guvusi nākamajām sezonām. Kādreiz man likās, ka tas ir viegli. Lai kaut kas izaugtu un varētu nopelnīt, ir nopietni jāstrādā.

Turpretī gurķu ražai šogad tieši pretējais – to raža bija ļoti laba, bet īsu brīdi. Ātri uznāca rudenīgais aukstums, kas gurķiem nepatīk, un viss apstājās, un ražošana beidzās. Skatījos piezīmēs, ka pirms dažiem gadiem esmu šajā laikā vēl tirgojusi gurķus! Nobrīnījos par šīm atšķirībām.

Arī sviesta pupiņām bija ļoti laba raža. Labi izauguši arī sīpoli un ķiploki, kurus šogad izmēģinājām pirmo gadu. Arī kartupeļi, kurus audzējam jau ilgi, īpaši agrie, jo uz vēlajām šķirnēm neiespringstam, bija labi padevušies.

Agros ne, bet vēlos kartupeļus bija ļoti apsēdušas kolorado vaboles. Citi saka, ka zemē bijuši maijvaboļu kāpuri un citi kaitēkļi, kas bojājuši izaugušos kartupeļus, mēs tādus nenovērojām. Tas ir ļoti atkarīgs no kultūraugu kopšanas un laikapstākļiem, kādi valda audzēšanas sezonā kultūraugu augšanas laikā. Taču graudos bija jauna nezāle, ar kuru cīnīties ir grūti, mācījāmies, kā to darīt veiksmīgāk.

Ar graudiem ir cits stāsts – lai arī tiem vajag papildu barības vielas un mēslojumu, bet mēs necenšamies neko likt virsū, mums graudu birums bija gana labs.

Citiem audzētājiem, cik zinu, ražu ietekmēja minerālmēslu pieaugušās cenas. Cenšamies audzēt pēc iespējas dabīgāk, iztiekam ar ļoti minimāliem augšanas veicināšanas līdzekļiem, piemēram, pielietojam visiem zināmo līdzekli ”Vito”.

Lolita Vancere, Nīcas pagasta piemājas saimniecības ”Auziņas” saimniece