Šobrīd norit darbs pie
Liepājas pilsētas izglītības nozares attīstības koncepcijas
2015. – 2020. gadam izstrādes, kas paredz vairākas
izmaiņas skolu
tīklā. Tomēr jāņem vērā, ka stāsts nav tikai par Liepāju, jo
Izglītības un zinātnes ministrija, izstrādājot pamatnostādnes
nākošajam plānošanas periodam, runā
par
to, ka skolu tīkla sakārtošana ir ļoti aktuāla un nepieciešama
visā Latvijā.

Es vēlētos uzsvērt,
ka, pirmkārt, viens no galvenajiem principiem ir izglītības
pieejamība. Tas nozīmē, ka mazam bērnam skolai ir jābūt
maksimāli tuvu dzīvesvietai. Tādēļ arī
plānots šīs skolas saglabāt
jau esošajās
pilsētas
vietās,
lai bērniem un
vecākiem būtu
vieglāk.

Savukārt, runājot par
vidusskolu tīklu, un jauniešiem, kas mācās 10. – 12. klasē, kā
galvenais
kritērijs tiek
izvirzīts
izglītības kvalitātes jautājums. Tiek domāts par to, kā šo
izglītības kvalitāti paaugstināt un dot maksimāli labākas
iespējas visiem vidusskolēniem kā Liepājā, tā arī visā
Latvijā.

Ja paskatāmies
statistiku par to, cik vidusskolēnu Liepājas skolās uzņemti
pēdējo gadu laikā,
tad diemžēl jāsecina, ka tendence ir negatīva. Ja 2009. gadā tie
bija 800 skolēni, tad šajā mācību gadā vien 480. Piecu gadu
laikā vidusskolēnu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi.
Nākošajā mācību gadā plānojam, ka varētu uzņemt aptuveni 420
vidusskolēnus.

Tajā
pašā laikā Izglītības un zinātnes ministrija nepārprotami
pateikusi – ja skolas nevarēs nodrošināt nepieciešamo skolēnu
skaitu vismaz 22 skolēnus vidusskolu klasēs, pašvaldības būs
spiestas iestāžu uzturēšanas izdevumus un pedagogu algas segt no
sava budžeta.

Pie mums Liepājā ir
tendence, ka uz 10. klasi aiziet apmēram 55 – 60 % devīto klašu
beidzēji. Mums jārēķinās arī ar to, ka jau šobrīd ļoti
nopietns konkurents
ir
Liepājas Valsts tehnikums.
Nākošā
gada laikā, pēc apjomīgās renovācijas, kad šī skola būs
aprīkota ar jaunu, modernu tehniku un aprīkojumu, vēl vairāk
jauniešu var izvēlēties šo mācību iestādi. Tieši tādēļ 10.
– 12. klašu līmenī ir jādomā par lielu,
stipru vidusskolu izveidi.

Es gribētu kliedēt arī
mītus par to, ka tiks slēgtas skolas un paliks tukšas telpas.
Ņemot vērā mūsu pilsētas ģeogrāfisko izvietojumu, katrā
mikrorajonā
ir
jābūt sākumskolai vai pamatskolai.

Mums šobrīd ir desmit
vidusskolas, kas piedāvā vidējo izglītību,
un lielākajā daļā no tām ir tikai viena paralēlklase. Mūsdienu
mācību procesā
vajadzīgi ļoti
lieli
līdzekļi,
skolām ir nepieciešams mūsdienīgs
aprīkojums.
Ja mēs vienreiz esam ierīkojuši modernu datorklasi kādā skolā,
tas nav uz mūžīgiem laikiem. Pēc pāris gadiem tā jau atkal ir
jāatjauno, jo tehnoloģijas ļoti strauji attīstās.
Tādēļ
mums ir jādomā par to, vai mēs šādus moderni aprīkotus
kabinetus ierīkojam desmit skolās un katrā skolā to
izmanto
tikai 60 bērni, vai arī tas ir lielās skolās,
un šie
kabineti
un tehnika
pieejama
150 –
200 bērniem.

Turklāt mums jāņem
vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija,
plānojot Eiropas fondu līdzekļus nākošajam

plānošanas
periodam,
domā par lielām vidusskolām. Līdzīgi kā tas šobrīd jau notiek
profesionālās izglītības jomā, reorganizējot skolu tīklu un
veidojot profesionālos izglītības kompetenču centrus. Skolu tīkla
sakārtošana ļautu skolām piesaistīt ne tikai pašvaldības
finansējumu, bet arī Eiropas fondu līdzekļus un būtiski uzlabot
skolu vidi un materiāli
tehnisko bāzi.
Šie uzlabojumi savukārt ļautu paaugstināt izglītības kvalitāti.

Vēl viens riska faktors,
paliekot pie esošā skolu tīkla, ir gaidāmās izmaiņas pedagogu
atalgojuma sistēmā. Kā zināms,
Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd izstrādā jaunu
pedagogu apmaksas modeli.
Arī šis
modelis varētu būt saistīts ar to, cik lielas ir skolas un
klases.

Protams, jebkuras
pārmaiņas, it īpaši skolu reorganizācija, ir ļoti sarežģītas
un es pat teiktu – emocionāli smagas. Ar prātu noteikti cilvēki
saprot šo pārmaiņu vajadzību, bet emocionāli dažkārt
tās
pieņemt ir grūti. Pašlaik gan skolas, gan sabiedrība aktīvi pauž
savu viedokli un dod arī konkrētus priekšlikumus, iebildumus un
savu redzējumu. Apkopojot visu informāciju, tiks meklēti labākie
risinājumi.