Madara Lubāne: Biedrības nams pārmaiņu virzienā ies maziem soļiem
25 gadus Liepājas Latviešu biedrības namu vadīja Vita Hartmane. Ir, ar ko lepoties, tai skaitā uzcelta jaunā estrāde “Pūt, vējiņi!”, iedibinātas tradīcijas kultūras nozarē. Kopš 20. jūnija nama vadības groži ir jaunās rokās.
"Kurzemes Vārds"
Intervija ar Liepājas Latviešu biedrības nama vadītāju Madaru Lubāni.
– Jūs biedrības namu pazīstat no iekšpuses jau daudzus gadus. Kāda ir sajūta atgriezties biedrības namā vadītājas lomā? Kādēļ gribējāt ieņemt šo amatu?
– Sajūta ir laba – kā atgriešanās mājās, bet daudz pieaugušākam.
Pieteikšanās konkursam šķita kā loģisks nākamais solis manā karjerā, arī daudz draugu mudināja. Bet sākumā mazliet šaubījos, vai ir īstais laiks, un pieteikumu nosūtīju pēdējā dienā ar domu “jāpamēģina!”.
Bet tā gribēšana ar katru nākamo kārtu auga augumā.
Un esmu priecīga par šādu rezultātu. Kā arī ticu, ka viss notiek īstajā laikā un vietā, ja tu tam tici.
– Kāds būs pirmais darbs jaunajā amatā?
– Pirmais pavisam noteikti būs iekšējās komandas stiprināšana, lai visi esam uz vienas lapas un darbojamies kā nevainojams zobratu mehānisms. Kā arī iekšējo procesu digitalizācija.
Pēcāk došos pie esošajiem nomniekiem, lai no jauna iepazītos, noskaidrotu un izvērtētu nomnieku apmierinātību, kā arī monitorētu apmeklētāju vēlmes.
– Biedrības nams liepājniekiem saistās ar ballēm, ziedu izstādēm, koncertiem, amatiermākslu un dažādiem pilsētas notikumiem. Kuras tradīcijas noteikti turpināsies?
– Tā ir, ka biedrības namā ir skaistas tradīcijas, un tematiskās koncertprogrammas pie galdiņiem arī turpmāk priecēs apmeklētājus, tāpat notiks gan pilsētas notikumi, gan koncerti. Ziedu kultūra netiks aizmirsta, bet, iespējams, nākamgad to redzēsim citā formātā.
Mani ļoti priecē ikdienā dzirdēt un redzēt mēģinām amatiermākslas kolektīvus, un
manā skatījumā nams un amatiermāksla ir kā cimds ar roku. Tātad, absolūti jā!
Šis nams ir un paliks vieta, kur satikties radītpriekam, un mēs strādāsim tā, lai kolektīvi šeit justos gaidīti.
– Izplatītajā preses relīzē bija teikts, ka vēlaties saglabāt vērtības un tradīcijas, bet vienlaikus attīstīt namu kā mūsdienīgu, atvērtu un daudzfunkcionālu kultūras centru. Vai un kādas pārmaiņas ir gaidāmas?
– Par krasām pārmaiņām pašā sākumā es izvairīšos runāt, bet būtiska loma pārmaiņu virzienā būs katram mazajam solim. Kā jau minēju,
vispirms izvērtēsim esošo situāciju un veidosim jauno stratēģiju, balstoties uz iegūtajiem faktiem.
Varbūt iesākumā sajutīsiet kādas aktīvākas pārmaiņas sociālajā vidē, kurā arī informēsim par citiem gaidāmajiem jaunumiem.
– Kādi ir lielākie izaicinājumi un grūtības, stūrējot šādu kultūras iestādi? Liepājā netrūkst kultūrvietu. Vai arī tas ietekmē biedrības nama darbību?
– Par grūtībām noteikti varēšu pastāstīt pēc kāda laika, izaicinājumu gan ir daudz – gan ļoti piesātinātais pasākumu tirgus, gan kultūrvietu skaits, gan cilvēku dzīves paradumi, kuros jāmeklē akcenti, lai uzrunātu un piesaistītu.
Protams, kopumā daudzo kultūrvietu skaits ietekmē biedrības nama darbību, bet es uz to skatos ne tikai kā uz izaicinājumu, bet arī iespēju. Jo, sadarbojoties un veidojot secīgus piedāvājumus un kultūras pieredzes baudīšanu, mēs visi varam būt ieguvēji.
– Kā vienu no darba uzdevumiem esat minējusi auditorijas paplašināšanu. Vai šobrīd nav aptvertas visas sabiedrības grupas?
– Domāju, ka visas sabiedrības grupas aptvert ir utopija un nereāls plāns, jo
auditorijas paradumi nemitīgi mainās.
Lai gan biedrības nama auditorija ir gana plaša, kopā ar komandu vēlos domāt papildu aktivitātes bērniem, jo šai mērķgrupai pilsētā nav ļoti plašs piedāvājums.
Kā arī, domājot par koncertdārzu “Pūt, vējiņi!”, noteikti vēlamies paplašināt piedāvājumu, kas būtu saistošs arī starptautiskajai auditorijai.