VK 2021. gada 14. jūnijā publiskoja lietderības revīzijas “Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?” rezultātus, norādot uz būtiskiem trūkumiem šajā jomā un sniedzot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kā vadošajai iestādei izglītības jomā 17 ieteikumus.

Tā kā vairākas revīzijā konstatētās nepilnības bija novēršamas tikai sadarbībā ar Labklājības ministriju, VK tai sniedza četrus priekšlikumus.

Pagājušā gada 20. decembrī pēc VK iniciatīvas ar šīs revīzijas rezultātiem tika detalizēti iepazīstināti arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

Lai gan revīzija tika pabeigta jau pirms vairāk nekā trim gadiem,

IZM ir ieviesusi tikai sešus ieteikumus, bet būtiskāko revīzijā sniegto ieteikumu/priekšlikumu virzība norit gausi vai nenotiek vispār.

Piemēram, par nepieciešamību izstrādāt izglītības iestāžu internātu darbības regulējumu, tajā skaitā noteikt ierobežojumus bērnu dzīvošanai tajos.

Revīzijā secināts, ka Latvijā darbojas izglītības iestāžu internāti, dienesta viesnīcas, tajā skaitā pirmsskolas iestāžu diennakts grupiņas.

Daudzos gadījumos apstiprināts, ka šādā veidā risina ģimeņu sociālās problēmas, līdz ar to tie pēc būtības ir “slēptie bērnunami”.

Diemžēl Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2023. gada 30. maija sēdē noraidīja IZM izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, un arvien tikai turpinās diskusijas par nepieciešamību izveidot darba grupu, kurai būs pienākums izstrādāt izglītības iestāžu internātu darbības regulējumu.

Savukārt bērniem un jauniešiem tikmēr gadiem tiek liegtas tiesības uzaugt ģimenē.

Tāpat VK norādīja uz nepieciešamību pārskatīt izglītības iestāžu piedāvātās profesionālās pamatizglītības programmas, lai tās būtu piemērotas jauniešiem ar speciālām vajadzībām un atbilstu arī potenciālo darba devēju interesēm, kuri būtu gatavi šai mērķgrupai piedāvāt darbavietas.

Daudzās ģimenēs, kuras audzina bērnus ar speciālām vajadzībām, satraukumu rada neziņa, kur bērns varēs apgūt praktiskas profesionālās iemaņas, lai pēc iespējas varētu dzīvot patstāvīgu dzīvi un iekļauties darba tirgū.

Revīzijā iepriekš bija secināts, ka

profesionālās pamatizglītības programmu piedāvājums ir ļoti ierobežots un šādas iespējas nenodrošina.

Līdz šim IZM ir pilnveidojusi tiesisko regulējumu zemākas kvalifikācijas profesionālās pamatizglītības programmu izveidei, tomēr praksē rezultātu nav – izglītības iestādes arvien turpina piedāvāt tās pašas programmas, kuras pabeidzot jaunieši nav spējīgi strādāt apgūtajā profesijā.

Vienlaikus VK vērš uzmanību uz sadrumstalotajām aktivitātēm un vienotas pieejas un sadarbības trūkumu starp atbildīgajām ministrijām un iestādēm, risinot jautājumus saistībā ar atbalstu bērniem un viņu ģimenēm ar dažādām vajadzībām.

Informācijā par šajā revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanu IZM norādījusi, ka 2023. gada 19. septembrī ir izveidota darba grupa pedagoģiski medicīnisko komisiju jaunā koncepta un reformas plāna izstrādei, IZM strādā arī pie informatīvā ziņojuma izstrādes par iekļaujošu izglītību.

Tai pašā laikā vadošā iestāde bērnu un ģimenes tiesību jomā ir Labklājības ministrija, un saskaņā ar VK pieejamo informāciju pie atbalsta pilnveides ģimenēm ar bērniem (tajā skaitā izglītības procesā un saistībā ar vardarbību) strādā Labklājības ministrija un tās padotībā esošais Bērnu aizsardzības centrs.

Papildus arī Valsts kancelejas Valsts attīstības nodaļā (bijušajā Pārresoru koordinācijas centrā)

gadiem turpinās darbs pie dažādiem atbalsta rīkiem un pakalpojumiem.

Tādēļ VK ir aicinājusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju savas kompetences ietvaros veicināt speciālās izglītības sakārtošanu, ieviešot mūsu sniegtos ieteikumus, un visu notiekošo aktivitāšu un projektu vienotu koordināciju.

Maija Āboliņa, Valsts kontroles padomes locekle