Studiju
programmas, par kurām ir lielāka reflektantu interese, pamatā ir
tās pašas, kas iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc pieteikumu
skaita, kuros programma atzīmēta ar pirmo prioritāti (vēl priekšā
konkursa otrā kārta), pamatstudijās populārākās ir “Biznesa
un organizāciju vadība”, “Tūrisma vadība un rekreācija”, “Dizains” un “Jauno mediju māksla”, “Pirmsskolas
izglītības skolotājs”, “Sociālais darbinieks”, “Informācijas tehnoloģija”. Maģistrantūrā – “Vadības
zinības”, “Sociālais darbs”, “Karjeras konsultants”.

Izvēli
reflektantam vajadzētu izdarīt atbilstoši savām interesēm,
spējām, talantiem, mērķiem. Protams, arī vērtējot procesus
dažādās dzīves jomās, to mijiedarbībā, valsts noteiktās
prioritātes. Ir ļoti daudz faktoru, kas pārklājas, kas nosaka
reflektanta gala izvēli. Piemēram, studiju programmu “Jaunie
mediji” reflektanti izvēlas ļoti mērķtiecīgi. Šī
programma visos tās līmeņos ir tas, kas Liepājas Universitātei
ir unikāls, nav līdzīgu variantu citās augstskolās. Arī
vislielākais konkurss uz budžeta vietām ir studiju programmā “Jaunie mediji”.

Viennozīmīgi
nevar teikt, ka programmās kur vairāk budžeta vietu, ir lielāks
konkurss. Ir arī programmas, kurās ir salīdzinoši maz budžeta
vietu, bet ir liels pieteikumu skaits. Ir programmas, kur ir
salīdzinoši daudz budžeta vietu, bet nav neviena pieteikuma ar
pirmo prioritāti. Maksas studijas kā vienu no izvēlēm salīdzinoši
vairāk reflektantu atzīmējuši skolotāju un sociālā darba
studiju programmās.

Budžeta
vietu skaitu uz katru kalendāro gadu augstskolām nosaka Izglītības
un zinātnes ministrija atbilstoši valsts un reģionu attīstības
vajadzībām. Budžeta vietu skaits tiek plānots pa studiju
programmām, un augstskolām ir visai ierobežotas iespējas veikt
izmaiņas šīs vienošanās kontekstā.

Valsts
finansēto budžeta vietu sadales principi ir sekojoši: budžeta
vietu skaits tiek mazināts tajās studiju programmās, pēc kurām
nav tik liels pieprasījums darba tirgū. Budžeta vietu skaits tiek
palielināts programmās, kas ir valsts prioritāte – eksaktās
zinātnes, inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas. Otrs
princips, ko ievēro reģionālo augstskolu budžeta vietu sadalē –
reģionu attīstības vajadzības.

Kompleksa
valsts problēma – kā veicināt skolēnu interesi par eksaktajām
zinātnēm, kā to nostiprināt, lai tas rezultētos valsts
prioritāšu izpildē – lai studētu programmās, kur ir vairāk
budžeta vietu.

Reflektantus
var piesaistīt ne tikai ar brīvām budžeta vietām, bet arī ar
informācijas sniegšanu, reklāmu par salīdzinoši jaunajām
programmām. To nodrošina arī dažādi sadarbības veidi – gan ar
skolām, gan sadarbība ar pilsētas domi un reģionu vadību.
Trešais sadarbības virziens ir ar uzņēmējiem, viņu līdzdarbība
programmu attīstībā, arī secinājumu izdarīšanā par jaunu
programmu nepieciešamību.

Piesaiste
tiešā veidā ir sadarbība un informācijas kanāli. Tad arī
reflektantiem būs vieglāk pieņemt labāko lēmumu starp paša
vēlmēm, valsts prioritātēm, reģiona vajadzībām, kas rezultējas
budžeta vietu skaitā.

Kopumā
reflektantu skaits šogad Latvijā ir samazinājies un turpinās
samazināties. Ar to jārēķinās, plānojot studiju attīstību un
pieņemot uz situācijas analīzi balstītus lēmumus.