Par šī gada 1.jūlijā plānoto nodokļu reformu palikuši vairāki joprojām neatbildēti praktiski jautājumi.

Piemēram, no 2022.gada līdzšinējo autoratlīdzības līgumu vietā ar autoriem būs jāslēdz uzņēmuma līgumi, kas būs reģistrējami un pārtraucami saskaņā ar “Darba likuma” noteikumiem. Lielākajās izdevniecībās ārštata autoru ir vairāki simti mēnesī,

tas nozīmē, ka izdevējam, reģistrējot VID EDS sistēmā, faktiski ir “jāpieņem” darbā un “jāatlaiž” simtiem autoru!

Tas ir bezjēdzīgs un faktiskai situācijai neatbilstošs risinājums (jo reālu darba attiecību nav), toties tas ārkārtīgi palielina gan grāmatvežu, gan VID darbu, tā radot papildu izmaksas un administratīvo slogu.

Vēl vairāk – ar šādu pielāgotu risinājumu valsts faktiski rosina krāpties, piemēram, gadījumā, ja autors iesniedz publicēšanai darbu (piemēram, tekstu, fotogrāfiju utt.), kas radīts ievērojamu laiku iepriekš. Arī šajā gadījumā ir jāslēdz uzņēmuma līgums, tikai nav saprotams, uz kādu periodu – uz stundu, dienu vai mēnesi?

Nav saprotams, kā izdevējam samaksāt naudu autoram gadījumā, ja pēc publikācijas jebkura darba izmantošanas tiesības tiek nodotas par maksu vai bez maksas tālāk trešajai personai. Ir noprotams, ka ar 2022.gadu atsavināt autordarba mantiskās tiesības ar licences līgumu par autoratlīdzību vairs nebūs iespējams – šis darījums jāmaskē kā uzņēmuma līgums, kurš tiks traktēts kā darba līgums.

Vai tiešām tas ir normāli? Tas LPIA nešķiet pareizi, jo nonāk pretrunā ar “Autortiesību likuma” normām.

Jau tagad ir redzams, ka 39 000 autoru (pēc VID datiem) tiek nostādīti neapskaužamā situācijā. Viņiem jāapgūst grāmatvedība, citādi viņi nespēs orientēties sarežģītajā nodokļu administrēšanā. Liela daļa būs spiesta konfliktēt ar VID un maksāt soda naudas, jo nemācēs pareizi administrēt savus nodokļus. Viņiem noteikti būtiski samazināsies ienākumi, jo izdevējiem nav iespēju papildus nopelnīt/kompensēt autoru izmaksu pieaugumu, kas sasniegs vismaz 31%.

Ja reformas mērķis ir uzlabot autoru sociālo nodrošinājumu, tad vienkāršāk ir palielināt pie esošās sistēmas 5% sociālo nodokli, piemēram, par vēl 3%, un pārdalīt jau esošo IIN pēc proporcijas 20% IIN un 80% VSAOI.

Šāds risinājums ir “paceļams” autoratlīdzību izmaksātājiem, nesamazina autoru ienākumus un neprasa nekādus papildu administratīvos resursus nedz privātajam sektoram, nedz VID.

Ja reformas mērķi ir citi – samazināt ienākumus radošajām personām, strauji palielināt izdevumus masu medijiem, lai rezultātā daudzus piespiestu likvidēties, kā arī papildus noslogot VID resursus, tad, protams, šāda reforma būs efektīvs līdzeklis.

LPIA uzsver, ka reformas rezultātā no 2022.gada izdevēju izmaksas par autoratlīdzībām var pieaugt līdz pat 36%. Drukāto mediju tirgus nevar izturēt šādu pēkšņu slogu!

Māris Ančs, Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētājs