Ja citviet pirms un pēc referenduma cilvēki bija cerību pilni, ka situācija valstī mainīsies uz labo pusi, tad vismaz Durbē cilvēkiem lielu cerību nav – nav sajūsmas, ka nu tik būs labāk, bet lielāko sašutumu rada, ka tie paši atlaisti lien atpakaļ. Šādā situācijā vai maz citu gala rezultātu varam maz gaidīt?

Pats gan došos uz vēlēšanām un, ja arī citi vēl uzskata sevi par šīs valsts piederīgiem, tad viņiem ar ir jāpiedalās. Grūti pateikt, cik daudz jaunas vēsmas spēst ienest Saeimas atlaišana un jaunu politiķu ievēlēšana, bet nez vai tik daudz, lai kas redikāli mainītos.

Dzīvoju novadā un lauku cilvēkiem visvairāk tracina, ka ar vien vairāk resursi tiek koncentrēti pilsētās un laukos ar vien mazāk un mazāk. Bieži tiek runāts par cilvēku aizbraukšanu. Pirmkārt, tukši paliek tieši lauki un to jūt katrs novada iedzīvotājs. Cilvēku aizbraukšana ir lielākā sāpe, bet kā to labot? Protams, būs darbs, būs cilvēki, bet kā laukos radīt papildu darba vietas? Tādu atbildi vēl neviens nav devis. Situāciju varētu uzlabot mazo saimniecību atblasts, bet pašlaik notiek tieši pretējais – tās arvien vairāk tiek iznīdētas.

Ja vērtējam politiķus, tad es nedomāju, ka visi simts Saeimas deputāti ir negodīgi, bet viņiem pietrūkst divas lietas – taisnprātība un ciets mugurkauls. Nešaubos, ka daudzi deputāti ir godīgi, bet viņi saliecas to trīs vai četru naudas devēju priekšā. Ja viņi tā neder, tad viņi ātri vien tiek izfīrēti ārā. Izskatās, ka cilvēkiem ar savu viedokli un nostāju Saeimā nav ko darīt.

Māris Petrēvics,
Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” valdes priekšēdētājs