Akūtas respiratoras (elpceļu) saslimšanas var izraisīt  dažādi vīrusi, piemēram, gripas vīrusi,
paragripas vīrusi, adenovīrusi un citi. Gripa ir viena no akūtām vīrusu
infekcijām. Saslimstībai ar gripa ir sezonāls raksturs, vislielākā saslimstība
ir ziemas mēnešos. Gripai raksturīga ātra izplatība. Saslimšana sākas pēkšņi (pacients
diezgan precīzi pasaka laiku, kad sācis justies slikti), ar augstu ķermeņa
temperatūru, ”lauzošu” sajūtu kaulos, galvassāpēm, sausu, rejošu klepu, ir
slikta vispārējā pašsajūta. Slimības norise bieži ir smaga, ātrāk nekā citu
infekciju gadījumā var attīstīties komplikācijas (biežākās – bronhīts,
pneimonija).

Ar gripu var inficēties no slima cilvēka. Vīrusi atrodas slima cilvēka
elpceļu šūnās. Slimniekam  runājot,
šķaudot, klepojot vīrusi lielā daudzumā nonāk apkārtējā gaisā – kā sīku
pilieniņu mākonis. Apkārtējie cilvēki inficējas ar gripas vīrusu ieelpojot to,
un tas, nonācis cilvēka elpceļu gļotādas šūnās, vairojas un izraisa saslimšanu.

Ko darīt, lai nesaslimtu ar gripu? Laikus vakcinēties – pirms saslimstība ar
gripu vēl nav sākusies. Vakcīna tiek izstrādāta, pamatojoties uz izpēti par
sagaidāmo gripas vīrusu. Cilvēki vakcinējoties iegūst imunitāti pret šo vīrusu
infekciju un parasti nesaslimst. Gadījumos, kad  cilvēks pēc vakcinācijas tomēr ir saslimis,
infekcija noris vieglāk, nav sastopamas smagas komplikācijas.  Cilvēkiem gan parasti liekas, ka pēc
vakcinēšanās nedrīkstētu saslimt vispār, bet jāsaprot, ka paša cilvēka
organisma stāvoklis nosaka imunitātes veidošanos pēc vakcinācijas. Gados
vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar dažādām hroniskām saslimšanās imunitāte
veidojas vājāk. Svarīgi, ka vakcinēšanās novērš slimības smagas gaitas
attīstīšanos.

Lai izveidotos imunitāte pēc vakcinācijas, nepieciešams laiks – apmēram 2 nedēļu
laikā organismā izstrādājas antivielas, kas pasargā no saslimšanas ar gripu.
Tāpēc vakcinēties vajag savlaicīgi, nevis gripas epidēmijas laikā. Ja to dara
šajā laikā, pastāv risks inficēties ar gripu, tad organismam ir dubulta  slodze – jāizstrādā vakcinācijas ierosinātās
antivielas un vēl jācīnās ar slimību. Ja cilvēkam var nodrošināt ”nesatikšanos”
ar gripas vīrusu, tad teorētiski var vakcinēties arī laikā, kad saslimstība ar
gripu sabiedrībā pieaug. Taču maz ticams, ka šāda izolēšanās ir iespējama.

Jāatceras, ka  gan sevi, gan savus
tuviniekus varam censties pasargāt no inficēšanās, ja slimnieku izolējam no
apkārtējiem, sevišķi no zīdaiņiem, veciem cilvēkiem, kuru imunitāte ir vājāka.
Varbūt tā būtu cita istaba, varbūt pat cits dzīvoklis, kurā veselais un
slimnieks  nebūs ciešā kontaktā . Būtiski
– neskūpstīties, neņemt tos priekšmetus, ko izmanto slimnieks.

Viens no būtiskajiem  infekcijas
profilakses pasākumiem  – roku mazgāšana.
Bieži nepadomājam, ka tas ir svarīgi ne tikai zarnu infekciju gadījumā, par ko
vairums nešaubās, bet arī elpceļu vīrusu infekciju gadījumā. Kad slimnieks
pieskaras pie deguna vai mutes, šņauc degunu, kaut vai vienkārši aizliek mutei
priekšā roku klepojot, uz rokām nonāk gripas vīrusi. Ar nenomazgātām rokām
pārnesam vīrusus uz apkārtējo priekšmetu virsmām. Kaut arī vīrusi apkārtējā
vidē nevairojas, tie var saglabāt dzīvotspēju vairākas stundas, pat vairākas
dienas. Ja cits cilvēks šai vietai pieskaras, tad vīrusi aizceļo uz šī cilvēka
rokām. Ja rokas nenomazgā, bet pieskaras pie 
sava deguna vai mutes, vīrusi nonāk elpceļu šūnās. Tur notiek vīrusu vairošanās,
attīstās infekcija.

Izsargāties pret saslimšanu ar gripu palīdz arī jebkas, kas palīdz spēcināt
organismu. Svarīgi ir labi izgulēties, labi atpūsties. Fiziskas aktivitātes
svaigā gaisā uzlabo pašsajūtu. Arī pozitīvas domas palīdz organismam. Būtiski
ir veselīgi un pilnvērtīgi ēst, nevis našķēties ar kārumiem, bet lietot
veselīgu pārtiku, kurā ir daudz vitamīnu. Uzteicami lietot gan saldētas ogas,
gan dzērvenes, medu. Arī ķiploki šajā laikā kā fitoncīdi iesakāmi. Var mazulim
pakarināt pie gultiņas nomizotu ķiploka daiviņu vai kaklā uzkarināt ķiploku
krellītes.

Ja tomēr cilvēks saslimis ar gripu, nedrīkstētu iet uz darbu, nevajadzētu laist
bērnus uz skolu vai vest uz bērnudārzu, jo, izejot sabiedrībā, gripas slimnieks
apdraud līdzcilvēkus. Mums ir jābūt līdzatbildīgiem! Arī paša saslimušā veselība
ātrāk uzlabosies, ja organismam būs iespēja atgūt spēkus. Jāpaliek mājās, jāguļ,
jāatpūšas, jālieto pietiekami daudz šķidruma – tējas, ūdeni, dažādas dabīgās
sulas, aveņu, upeņu un dzērveņu dzērienus, sevišķi gadījumos, kad ir augsta
temperatūra, kā rezultātā organisms zaudē šķidrumu.

Nākamais solis – par saslimšanu jāziņo ģimenes ārstam. Bieži vien ģimenes
ārsts jau telefona sarunā ieteiks līdzekļus, ko vajadzētu lietot. Ārsts arī ieteiks,
kā slimniekam rīkoties turpmāk, jo tieši ģimenes ārsti vislabāk zina savu
pacientus, zina, kādas ir viņu hroniskās saslimšanas, kas gripas laikā var
saasināties.

Ja cilvēkam nav pieejams ģimenes ārsts, piemēram, brīvdienā, bet ir augsta
temperatūra un slikta pašsajūta, turklāt tā aizvien pasliktinās, noteikti jāsauc
Neatliekamā medicīniskā palīdzība. Iespējams, ka būs nepieciešama ārstēšanās
stacionārā.

Protams, ir cilvēki, kuri, neskatoties uz saslimšanu ar gripu, neārstējas,
bet dodas uz darbu, tādējādi apdraudot ne tikai apkārtējos, bet nodarot ļaunumu
arī paši savai veselībai, jo var saasināties hroniskās saslimšanas, var attīstīties
gripas izraisītas komplikācijas – bronhīts, plaušu karsonis, miokardīts. Mazinās
organisma vispārējās aizsargspējas arī pret citām saslimšanām, citiem vīrusiem.
Turklāt novārdzinātā organisma dēļ cilvēks jutīsies daudz sliktāk arī pēc
izveseļošanās, nekā cilvēks,  kurš gripas
ārstēšanai nepieciešamo laiku pavadījis mājās, ārstējies un atpūties.
Saslimšana nevis jāizstaigā, bet jāizslimo.