Covid-19 pandēmija nav beigusies, un ar to saistītie ierobežojumi joprojām neļauj pilnvērtīgi darboties pakalpojumu nozarēm. Tādēļ mēs vairāk, nekā ierasts, patērējam preces un globālais pieprasījums pēc precēm saglabājas spēcīgs. Tā ir laba ziņa Latvijas ražotājiem. Latvijas ražotāju noskaņojums ir pozitīvs, un eksporta pasūtījumi aug, tādēļ mūsu rūpniecībā, visticamāk, šogad ir gaidāms labas izaugsmes gads.

Vienlaikus ražotāji šobrīd saskaras ar strauju izmaksu un energoresursu cenu kāpumu, ko ražotāji arvien biežāk ir spiesti nodot patērētājiem. Tā rezultātā kopš marta rūpniecības fiziskie ražošanas apjomi faktiski nav mainījušies un apgrozījuma kāpums noticis pārsvarā uz cenu rēķina. Visvairāk šobrīd tas vērojams kokapstrādē un pārtikas ražošanā.

Kokapstrādē novembrī ražošanas apjomi saruka par 10% salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, taču apgrozījums pieauga par 35%. Tikmēr pārtikas produktu ražošana pieauga par 0,5%, bet apgrozījums palielinājās par gandrīz 10%.

Citās nozarēs, piemēram, gatavo metālizstrādājumu, auto detaļu, iekārtu un mēbeļu ražošanām, situācija ir sabalansētāka un novembrī auguši gan ražošanas apjomi, gan pārdošanas cenas.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Labā ziņa ir tā, ka pagaidām elektroenerģijas cenu kāpums nav ievērojami ietekmējis rūpniecību Latvijā un arī elektrības patēriņš valstī turpina augt.

Uzņēmumiem, kuriem ir fiksēti tarifi, elektrības cenas nav augušas tik strauji, kā to rāda biržu indeksi, un enerģijas izmaksas kopumā veido 5–7% no Latvijas rūpniecības apgrozījuma. Tomēr Eiropā augstās dabasgāzes un elektrības cenas jau ierobežo ražošanu atsevišķās energointensīvās nozarēs, piemēram, minerālmēslu un alumīnija ražošanā. Latvijā tas visvairāk varētu ietekmēt būvmateriālu ražošanu.

Augstākas ražošanas izmaksas nozīmēs straujāku patēriņa cenu inflāciju un zemāku iedzīvotāju pirktspēju. Lai arī siltāks laiks un sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV ir pēdējās nedēļās ļāvušas samazināt dabasgāzes cenas Eiropā par aptuveni 40%, tās joprojām ir 3–4 reizes augstākas nekā iepriekšējos 5 gados.

Tas nozīmē, ka ar augstākām enerģijas cenām mums, iespējams, jārēķinās ilgākā laika periodā un inflācija jau kļuvusi par politisku problēmu.

Rietumvalstīs šogad liels izaicinājums būs ierobežot inflāciju, neapturot ekonomikas atkopšanos. Finanšu tirgus vērtējumā ASV šogad varētu 2–3 reizes celt procentu likmes un pat Eiropas Centrālā banka varētu sākt mazināt negatīvās likmes. Tikmēr Ķīna atkal sākusi stimulēt savu ekonomiku, taču kovida izplatība un omikrona varianta parādīšanās nozīmēs jaunus ierobežojumus un ražošanas ķēžu pārrāvumus.

Tas viss kopā var nozīmēt lēnāku pieprasījuma kāpumu un augstākas izmaksas, tādēļ šogad Latvijas apstrādes rūpniecības pieaugums varētu nepārsniegt 3–4 %.

Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists