Lai atbalstītu visus un visu, naudas nepietiks ne tikai Latvijas, bet nevienas valsts budžetā. Tādēļ esam saprātīgi un domājam, kā šo naudu pēc iespējas labāk izmantot.

Labā ziņa ir, ka nauda ir! Taču mūsu uzdevums ir to izmantot pēc iespējas tālredzīgāk un radīt risinājumus, lai nākotnē šāds atbalsts būtu nepieciešams pēc iespējas mazāk. Tās ir darba tirgū vajadzīgas prasmes, tā ir energopatēriņa mazināšana, tās ir energoražošanas jaudas tepat uz vietas, mazinot Krievijas ietekmi un vēlmi ik pa laikam manipulēt ar cenām.

Pareizais vārds, kas jālieto, ir mērķēts atbalsts. Jau Covid-19 krīzes laikā varēja redzēt, ka Latvijai, pateicoties dalībai eirozonā un Eiropas Savienībā, pieejami finanšu resursi. Pateicoties piesardzīgai fiskālajai politikai iepriekšējos gados, valsts varēja atbalstīt ekonomiku un iedzīvotājus.

Vienlaikus bija redzams, ka daudzos gadījumos atbalsts varētu būt krietni vien mērķētāks.

Nepieciešama daudz labāka reģistru un datu izmantošana, lai atbalstu saliktu kopā ar konkrētām mājsaimniecībām, konkrētiem iedzīvotājiem, kam tas visvairāk vajadzīgs. Tas ir uzdevums, pie kā Latvijai ir jāstrādā.

Mazturīgiem iedzīvotājiem šajā brīdī noteikti ir jāpalīdz. Bet palīdzēšana nevar būt tikai kā finansējums, lai nosegtu cenu kāpumu. Tam ir jāiet roku rokā gan ar iedzīvotāju prasmju uzlabošanu, lai viņi var strādāt labāk atalgotu darbu un vairāk nopelnīt, gan ar energoefektivitātes uzlabošanu, jo vislētākā enerģija ir tā, kas netiek patērēta.

Atgriežamies pie ābeces – siltināšana, energoefektivitāte, paradumu maiņa. Tur ļoti daudz ko mēs varam darīt. Visām šīm lietām ir jānāk papildus atbalsta mehānismiem, kas ir domāti tikai tam, lai nosegtu cenu kāpumu.

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents