Manā praksē pirms ļoti daudziem gadiem ir bijis gadījums, kad pats konstatēju nedrošu pieslēgumu gāzes vadam.

Toreiz atklāju, ka Liepājā, Atmodas bulvārī, piecstāvu mājas augšējā stāva dzīvokļa iemītnieks

gāzes atvadu no stāvvada pie savas gāzes plīts bija pievienojis ar riteņa kameru!

Kad šo konstatēju, paziņoju gāzes kantorim. Pēc tam vairs neviens iekšā dzīvoklī mūs neielaida.

Nevienam nav tiesību uzlauzt dzīvokli, ja saimnieks nelaiž iekšā brīvprātīgi. Izņēmuma gadījums ir vienīgi tad, ja no dzīvokļa nāk stipra gāzes smaka.

Toreiz kā variantu, lai novērstu bīstamas situācijas, saskatīju gāzes atslēgšanu stāvvadā. Taču toreiz gāzi mājai neatslēdzām, jo nebija tāda pamata un dzīvokļiem nebija parādu par gāzes pakalpojumiem.

Ja ir runa par koplietošanas komunikācijām,

īpašniekam ir pienākums nodrošināt tām piekļuvi – tas attiecas uz kanalizāciju, ūdeni un arī gāzes caurulēm.

Taču, ja es kā pārvaldnieks konstatēju, ka tur viss nav pēc noteikumiem tīri tehniski, – kas notiek tālāk? Kura atbildībā ir dzīvokļa iemītnieku strostēt un teikt, kā ir pareizi?

Šī ir tāda tēma, ko pārdomāt notikušā nelaimes gadījuma kontekstā. Ko darīt, kā risināt šo problēmu, kas var pārvērsties par kaut ko nopietnāku atsevišķā situācijā?

Gāzes plīts ir dzīvokļa īpašnieka vai īrnieka īpašums, bet stāvvads, gāzes caurule, kas atrodas viņa dzīvoklī, tomēr ir kopīgs visai mājai.

Te ir tādas kā pretrunas, ko vajadzētu sakārtot juridiski, lai visiem ir skaidrība un nav konfliktu un situāciju, ka dzīvoklī dienestus var arī neielaist.

Gadījumos, ja kādā no stāviem dzīvoklī plūst ūdens, kas mūsu izpratnē ir avārijas situācija, mēs slēdzam ciet visu stāvvadu.

Avārijas situācija un radīts apdraudējums mājas iedzīvotājiem ir arī šāda situācija ar gāzes stāvvadiem, ja tiek konstatētas neatbilstības.

Tāpat samērā bieži top zināms par nelegālajiem pieslēgumiem elektroapgādei – no dzīvokļa ir izurbts caurums un pie koplietojamās elektrības pieslēgts vads, kas aiziet uz konkrētu mājokli.

Ko darām mēs un ko varam darīt? Ņemam līdzi policiju, rādām, elektriķis slēdz nost.

Atšķirība šajā gadījumā ir tāda, ka varam rīkoties, jo neejam iekšā dzīvoklī un rīkojamies turpat mājas koplietojamās telpās.

Pēc notikušā sprādziena Rīgā, daudzdzīvokļu mājā, noteikti arī analizēsim situāciju, izrunāsim, kā varam šī traģiskā negadījuma pieredzi izmantot, lai ar iedzīvotājiem runātu par drošības jautājumiem, lai atgādinātu viņiem, ka

jāpieskata ne tikai sevi, bet arī kaimiņu, un jāziņo, ja kaut kas aizdomīgs vai nelikumīgs top zināms.

Tas ir visas mājas drošības jautājums, tāpēc daudzdzīvokļu namos ir svarīgi, lai katrs domā par kopīgo, nevis tikai individuāli par sevi un savu dzīvokli, tajā darot, ko vēlas.

Mārtiņš Pastors, uzņēmuma “Labi nami” vadītājs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.