Problēma ar lēmumu pieņemšanu kopsapulcēs skar pilnīgi ikvienu apsaimniekotāju. Tas ir ļoti aktuāli, īpaši lielos daudzdzīvokļu namos.

Mazāk tas skar vecos namus, koka apbūvi, kur ir neliels dzīvokļu skaits un cilvēki gadiem dzīvo uz vietas, pazīst viens otru.

Lielajās mājās aptuveni 90% gadījumu sapulces nav lemttiesīgas, ļoti reti ir kvorums.

Visbiežāk šīs sapulces norisinās kā domu apmaiņa starp pārvaldnieku un mājas iedzīvotājiem. Būtībā tā ir situāciju pamodelēšana klātienē – uz kuru pusi mēs savu māju varētu virzīt.

Lēmumi šīs tikšanās laikā pieņemti netiek, bet pēc sapulces mēs kā mājas apsaimniekotājs gatavojam aptaujas anketas, un tur katrs var parakstīties “par” vai “pret”.

Jāsaka, es uz šo visu skatos cerīgi, jo liela daļa māju iedzīvotāju ir tādi, kas ir izlēmīgi un vēlas virzīt savu māju uz vienu vai otru pusi, tomēr ne reti viņi kļūst par situācijas ķīlniekiem to cilvēku vidū, kuriem tas nav tik aktuāli.

Joprojām ir cilvēki, kas uzskata – mana māja sākas aiz mana dzīvokļa durvīm. 

Lēmuma pieņemšanā redzu atvieglojumus, kas attiecas uz projektu izstrādēm, lokāliem darbiņiem, arī mājas pārvaldniekam tas atvieglo dažādus procesus, lai kaut kā māju vilktu uz priekšu.

Tas noteikti apsaimniekošanas darbus vienkāršos, atvieglos.

Tajā pašā laikā ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka banka neņems pretī mājas lēmumu par kredītu, ja to būs pieņēmusi sestā daļa no īpašniekiem.

Projektu mēs varam izstrādāt, sestā daļa lēmumu pieņem, pēc tā taisām iepirkumu vai cenu aptauju, pēc kuras mums nepieciešams piesaistīt bankas kredītu.

Kā jau teicu – te process apstātos, lai gan teorētiski dokumenti mums būtu sagatavoti,

banka noteikti pieprasīs kā minimums tos pašus 50 procentus +1 balsi, lai varētu piešķirt kredītu.

Kredītu var piešķirt arī “Altum”, te atkal ir cits sarežģījums, jo “Altum” neļauj pieņemt lēmumu kopsapulcē, viņiem ir speciāli izstrādātas veidlapas.

Attiecīgi šādas izmaiņas atvieglotu lokālus un visai nelielus darbus – projekta pasūtīšanu, juridiskus atzinumus, stāvvadu nomaiņu.

Runājot par finanšu līdzekļu piesaisti lieliem lēmumiem – jumta nomaiņai, mājas siltināšanai –, visdrīzāk finansētāji uz to nepaļausies.

Lielākoties banka prasa pat vairāk nekā pusi balsu no iedzīvotājiem, lai nobalsotu divas trešdaļas īpašnieku.

Arī mūsu pārziņā ir mājas, no kurām banka prasa lēmuma pieņemšanu ar ne mazāk kā 80% “par”. Turklāt tā ir neliela 18 dzīvokļu māja.

Mārtiņš Pastors, SIA “Labi nami” vadītājs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.