Pirmās emocijas, izbraucot uz jauno ostas pievadceļu, bija pozitīvas. Ceļš plats, izgaismots, labi pārredzams. Arī apkārtējā ainava liekas acij daudz tīkamāka, nekā nomācošais Brīvības ielas “purvu” tuvums. Taču, dažas dienas pabraucot, atradu arī dažas “blusas”.

Pirmais, ko pamanīju, ir, ka ceļa krāsojums neturas kā nākas, jo krustojumā ar 14. novembra bulvāra, tas bija jau gandrīz pazudis PIRMS jaunā ceļa atklāšanas…

Par paša seguma kvalitāti varēs spriest nedaudz vēlāk, kad parādīsies pirmās bedrītes (kurš šaubās, ka neparādīsies?), vairāk gribas “piekasīties” par paša ceļa plānojumu. Pievadceļa krustojumu ar Brīvības ielu regulē luksofors, un labi, ka tā, jo, ja būtu jāvadās pēc ceļa zīmēm, šķiet, varētu rasties problēmas. Man personīgi liekas, ka ceļa zīmes, kas regulē satiksmes kustību, ir krustojumā nedaudz par tālu. Autovadītājs redz ceļa zīmi ”Dodiet ceļu” un sāk meklēt, kur ir tas galvenais ceļš, un neatrod, jo viņš jau ir paspējis uz tā uzbraukt.

Varbūt autobraucēji priecājas, ka ceļš ir tik plats, taču liela jēga no šāda platuma nav. Autobraucēji tā īsti nemaz nezina, ko darīt uz tik plata ceļa, un katrs brauc pa savu trajektoriju. Līdz vietai, kur ceļš ar līnijām sadalīts divās joslās, lielākā daļa rullē pa ceļa vidu un tie, kas kādu apdzen, tāpat iebrauc pretējā joslā. Arī ceļa apgaismojums liekas pārspīlēts. Jauki jau ir, ka viss ir izgaismots, bet vai tam bija kāda jēga? Gājēji tak tur nestaigā. Vai tos laternas stabus nebija lietderīgāki izvietot pilsētā uz ceļu posmiem, kur ir daudz intensīvāka gājēju kustība? Pieļauju, ka elektrību tas nepatērē maz. Dīvaina liekas drošības saliņa, kur sākas divu joslu ceļa apzīmējumi. Pie tik dīvainām ceļa līnijām iepriekš vajadzēja brīdinājuma ceļa zīmi par ceļa sašaurinājumu. Manā skatījumā, vai nu uzreiz vajadzēja katru brauktuves pusi sadalīt divās braukšanas joslās ar ceļa līnijām vai taisīt ceļu stipri šaurāku. Šaurāku tāpēc, ka tikai šobrīd, kad ciet ir Brīvības iela, pa pievadceļu notiek tik intensīva satiksme, bet, atverot Brīvības ielu, tur atgriezīsies lielākā satiksmes plūsma. Un stāvēs plats, izgaismots, pustukšs ceļš, kas izmaksājis bargu naudu…

Par ietaupītiem līdzekļiem būtu labāk sataisījuši Cukura apli, jo uz doto brīdi satiksme tur ir zem katras kritikas. Sākot jau ar piebraukšanu pie apļa, kur ir gājēju pāreja. Vieglais auto vēl var iespraukties starp gājēju pāreju un apli, bet šis pievadceļš ir domāts smagajiem, un tie nu nekādi nespēj neaizšķērsot gājēju pāreju, apstājoties pirms izbraukšanas uz apļa. Tā teikt, jānoliek tik dežūrējošais policists un jākasē naudiņa valsts budžetam. Arī pati izbraukšana uz apli šķiet stipri bīstama un neērta, sevišķi sastrēguma stundu laikā.

Arī pats autors ir izjutis “kutelīgu” situāciju. Sastrēguma stundā no pievadceļa vēlējos izbraukt un apli. Smagā fūre kā reizi no apļa nogriezās uz pievadceļu, un izmantoju šo brīdi, lai iebrauktu aplī, bet tur, kur gadījies, kur nē, vieglais jau priekšā, kuru iepriekš nebija iespējams redzēt šīs pašas fūres dēļ. Līdz avārijai vēl bija tālu, tomēr reāli nācās nogriezt ceļu vieglajam, kam dotajā situācijā bija priekšroka un kurš bija spiests sabremzēt manis dēļ. Gandrīz vai katru reizi, kad jāizbrauc šis aplis, nākas “iespringt”. Nav noslēpums, ka katrs satiksmes dalībnieks pa savam izprot, kā jāizbrauc aplis. Cits rāda pagriezienu pa labi, cits pa kreisi, cits nerāda vispār.

Kustība uz apļa pilnībā apstājas, kad sākas vilciena kustība. Kaut vilciens nobloķē vien divus ceļus, satiksme tiek paralizēta pilnīgi visos virzienos. Liekas, ka šo situāciju nevar glābt ne kas cits, kā paša apļa pārvietošanu tālāk no dzelzceļa. Tagad sanāk, ka pilsēta iztērējusi daudz naudas, lai radītu jaunu ”melno punktu”. Vai tad viena no argumentācijām, kādēļ jāceļ šis pievadceļš, nebija satiksmes bīstamības samazināšana?

Nobeigumā jautājums lasītājiem – kā Jūs rakstāt un izrunājat – pievadceļš vai pievedceļš? Internetā vienlīdz bieži tiek lietoti abi šie apzīmējumi, kaut šķiet, ka literāri pareizi būtu otrais variants. Pirmo variantu biežāk izmanto paši liepājnieki, sākot no žurnālistiem, līdz pat pilsētas tēviem. Un es ar. Esmu tikai PAR vietējās Lejaskurzemes izloksnes biežāku lietošanu.

Mārtiņš Pāvils,
autovadītājs