Salīdzinājums, vai Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls ar gadiem paliek arvien labāks un interesantāks, nebūtu vietā, jo katrs festivāls nācis ar jaunu, vēl nekad nebijušu programmu un solistu plejādi, iespēju robežās (bijušas meistarklases, džeza koncerti, tikšanās ar solistiem ārpus koncertiem utt.) attīstoties, atjaunojoties, sekojot līdz aktualitātēm.

Arī Latvijas Radio iesaistīšanās festivāla atspoguļošanā bijusi dažāda – ir priecējuši bagātākie gadi, kas ļāvuši izsekot tiešraidēs visai festivāla gaitai, bet arī šoreiz varam teikt lielu paldies gan Latvijas Radio vadībai un programmai Klasika, gan festivāla rīkotājiem (īpašs paldies par praktisko jautājumu risināšanā Rinaldai Meķei) par iespēju trīs koncertus tiešraidēs dāvāt klausītājiem visā Latvijā.

Kā vērtēju šā gada festivālu un piedāvāto koncertprogrammu? Tā jau ir festivāla tradīcija, ka katram koncertam tiek meklēts vadmotīvs, kāda īpaša iecere, kurai atsevišķos gadījumos pakārtojas arī solistu repertuāra izvēle, piemēram, šoreiz pieļauju, ka pianists Denī Paskāls būtu bijis vēl pārliecinošāks tieši franču mūzikā, par ko liecināja viņa piedevās sniegtie Debisī un Ramo skaņdarbi, taču acīmredzot viņš atsaucās aicinājumam atzīmēt Šopēna jubileju, un dzirdējām arī varbūt ne tik aizraujošo Šopēna sonātes lasījumu. 5 festivāla koncertu stilistiskais piedāvājums kopumā bija ļoti daudzveidīgs un paši solisti – neapšaubāmi spilgtas personības. Jāpiebilst, ka ikdienā šo pianistu rīcībā noteikti ir augstākas kvalitātes instrumenti un akustiski pievilcīgākas koncertzāles, taču Liepājas festivālam ir lielisks pluss – publikas atsaucība. Festivāls gadu gaitā ir izaudzinājis arī jaunu klausītāju paaudzi, un profesionālie mūziķi ir tikai daļa šo interesentu.

Ne viens vien festivāls līdz šim bija palicis prātā ar džeza klātbūtni, un arī no vairākiem klausītājiem dzirdēju vēlmi atkal ievilināt to atpakaļ. Diemžēl nedzirdēju abus festivāla ieskaņas koncertus, tomēr arī neklātienē prieks par Reini Zariņu, Latvijas pianistu piedalīšanās nebūtu pat diskutējuma, mums ir daudz fantastisku mūziķu. Interesantajā situācijā, kad viessolista A.Paleja ierašanās bija apdraudēta lidojuma problēmu dēļ, sarūpētais “dublieris” Endijs Renemanis bija gatavs spēlēt Šūmaņa Klavierkoncertu, un, dzirdot viņa sniegumu mēģinājumā, bija skaidrs, ka arī šis lasījums būtu bijis ja ne tik efektīgs, tad gana pārliecinošs. Esmu vienisprātis ar tiem klausītājiem, kuri visaugstāk vērtēja poļu viesmūziķu Mareka Drevnovska un Tadeuša Voicehovska veiktās Šopēna skaņdarbu interpretācijas.

Koncerta vadītāju (O.Silabriedis,  D.Grīnfelde) izvēle liecināja, ka festivāls vēlas attīstīties
arī izglītojošajā jomā, kurā droši vien iespējamas arī vēl citas formas – pirmskoncerta
sarunas, nelielas izstādes utt.

Iepriecina diriģenta A.Lakstīgalas vēlme no savas puses darīt visu, lai festivāls notiktu arī turpmāk, arī mūziķi, neraugoties uz lielo slodzi, festivālu izjūt kā lielus svētkus. Kādu akmeni no sirds novēla arī maestro Imanta Rešņa klātbūtne klausītāju rindās, taču neizpratni radīja festivāla rīkotāju komandas rokāde pašā festivāla priekšvakarā. Tādēļ arī vairāku iepriekšējo festivālu kontekstā, izmantojot izdevību, lielu paldies vēlos izteikt gan Gundaram Venenam, gan Ilonai Janukovičai par ieguldīto darbu un atsaucību sadarbībā ar Latvijas Radio.

Maruta Rubeze,
Latvijas Radio 3 Klasika