Atrastajiem savvaļas dzīvnieku mazuļiem jāpalīdz tikai tad, ja kāds ir savainots, un arī tad – tikai zvanot uz dzīvnieku patversmi.

Nekādā gadījumā nedrīkst dzīvnieciņu nest mājās, kā arī nav ieteicams skarties tam klāt, jo

dzīvnieka mamma, sajūtot cilvēka aromātu, visticamāk par mazuli vairs nerūpēsies.

Ja dzīvnieks ir vesels un atrodas kaut kur nomaļus, arī tad nevajadzētu tam tuvoties, jāļauj dzīvnieciņam dzīvot savā vidē.

Šobrīd Liepājas pilsētvidē var sastapt daudz mazu zaķēnu, kurus diemžēl zāles pļāvēji bieži nepamana un savaino. Ir cilvēki, kas, pamanot zaķēnu, atstāj zāles pleķīti nenopļautu un ļauj mazulim dzīvot savu dzīvi. Tas gan atkarīgs no katra cilvēka atbildības sajūtas.

Protams, gadās arī tādi, kuri uzskata, ka dzīvniekiem pilsētā nav vietas un visam jābūt savāktam, novāktam.

Jāsaprot būtu, ka mēs jau esam tie, kas ir ienākuši viņu teritorijā, ne jau viņu mūsējā.

Mums visiem vajadzētu savā starpā sadzīvot.

Zaķiem ir iekārtots tā, ka zaķu mammas mazulim nesēž klāt un neaudzina, to dara kāds cits garām skrienošs zaķis, viņš pabaro un aprūpē mazos garaušus. Visbiežāk zaķēni sastopami ostas teritorijā, agrāk bija arī tirdzniecības centra “Depo” zālainajā apkaimē un daudzās citās pļavās.

Gadās, kad cilvēki atrod un atved kastītē ieliktus zaķēnus uz patversmi, bet diemžēl mēs tad vairs neko nevaram īsti līdzēt.

Patversmē nonāk arī daudz putnu. Jūraskraukļi un citi putni, mācoties lidot, krīt no ligzdām, jumtiem, kokiem. Protams, putnu mammas viņus uzmana, bet, ja sētā, piemēram, ir suns, putniņu vajadzētu nolikt drošā vietā, nevis nest iekšā telpās, jo paies pāris dienu un viņš aizlidos pats.

Ar jūraskraukļiem gan jābūt uzmanīgiem, jo mammas ir diezgan lielas un var uzbrukt, sargājot savu mazuli. Savukārt, ja putns guvis traumu, tad jāziņo patversmei, lai ierodas ķērājs. Profesionālis, izvērtējot situāciju, nolems, kā tālāk rīkoties – vest putnu uz Liepājas pašvaldības dzīvnieku patversmi vai Dzintara veterināro klīniku.

Karostas un “Laumas” rajonā sastopami arī mazo stirnēnu bari. Ja kāds guvis traumu, parasti zvanām uz Kalvenes zoodārzu, bet bieži arī viņi atsaka, jo lielās noslodzes dēļ vienkārši nespēj pieņemt visus savvaļas dzīvniekus. Tādos gadījumos, kad nav variantu, diemžēl dzīvnieciņu nākas iemidzināt.

Tagad dienā vidēji saņemam piecus izsaukumus saistībā ar putnu mazuļiem, par citiem savvaļas dzīvniekiem ziņojumu nav tik daudz. Vakar piezvanīja tramvaja vadītāja un pastāstīja, ka visa maršruta garumā bijuši notriekti trīs ezīši. Pavasarī mums periodiski zvana par redzētiem ronēniem.

Nepareizi ir tas, ka cilvēki paņem dzīvnieku līdzi uz mājām.

Paiet viena, divas dienas, un tad sāk domāt, ko darīt tālāk.

Saprotot, ka paši izaudzināt nevarēs, zvana mums uz patversmi.

Uz mājām ņemti gan zaķēni, gan ezīši, pat maza vāverīte vienreiz bija aiznesta. Runājot, par vāverēm, vēlos uzsvērt, ka tas, kas šobrīd notiek piejūras parka teritorijā ar vāveru barotavām, ir ļoti skumjš pasākums. Vasarā jau viss ir ļoti skaisti, bet ziemā tas krasi mainās, un nav īsti pareizi, ka dzīvnieks tiek pieradināts pie tik viegla barības iegūšanas veida.

Nora Brūdere, Liepājas pašvaldības dzīvnieku patversmes vadītāja

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.