Piesārņojums tikai nosacīti korelē ar cilvēku skaitu pludmalē vai ar siltu laiku, kas veicina peldēšanos.

Šajā gadījumā piesārņojums, visticamāk, ticis ieskalots no sauszemes. Pietiekami ilgi bija sauss laiks, tad uznāca lietusgāzes. Tās varēja būt lokālas un pilsētā pat nebija jūtamas, bet kaut kur tuvumā bija.

Uzreiz jāsaka, ka 7. jūnijā jau esam veikuši atkārtotu analīzi.

Viss atkal ir labi, un nav nekādu peldēšanās ierobežojumu.

Atbilstoši noteikumiem Eiropas Savienībā, ja tas ir īstermiņa piesārņojums, kura viens no iemesliem var būt laika apstākļi, tad tiek ņemts atkārtots paraugs, ar kuru mēs pierādām, ka īstermiņa piesārņojuma epizode ir beigusies. 

Vēl ņemsim trešo paraugu, kurš tad aizstās to slikto paraugu kopējā novērtējumā.

Ilgtermiņa novērtējums ir pēc četrām peldsezonām, un attiecīgi šī epizode var to sabojāt, tāpēc procedūra paredz, ka tad, ja trešais paraugs apstiprina, ka viss ir kārtībā, to izmanto ilgtermiņa novērtējumā.

Liepājā pagājušajā sezonā nebija slikta peldūdens kvalitāte,

bet Jūrmalā, kad pēc sausuma perioda uznāca intensīvas lietusgāzes, vairākas peldvietas tika stipri ietekmētas.

Saistībā ar klimata pārmaiņām notiek drastiskas laika apstākļu izmaiņas, kas īstermiņa piesārņojumu varētu tikai veicināt. Diemžēl ar to nākotnē ir jārēķinās.

Labā ziņa ir tāda, ka fekālais piesārņojums, kas rodas no cilvēku un citu siltasiņu dzīvnieku zarnu trakta, neizraisa saslimšanas, nokļūstot ūdenī. Tās izraisa patogēnās baktērijas.

Pieredze rāda, ka zarnu nūjiņas un enterokoki nedēļas laikā aiziet bojā un noteikti ūdenī paši nevairojas.

Kuņģa un zarnu trakta infekcijas slimības pārsvarā ir saistītas ar caureju, vemšanu, vēdera sāpēm un drudzi. Šādā veidā var izplatīties dizentērija, salmoneloze.

Ūdeņus var piesārņot neattīrīti notekūdeņi, tāpat tas var būt saistīts ar atpūtnieku darbībām pie ezeriem un upēm, kuri kārto savas dabiskās vajadzības piekrastes krūmos. Uznāk lietusgāzes, un viss tiek ieskalots iekšā.

Arī ūdensputni lielā koncentrācijā var radīt piesārņojumu, ar to starpniecību var izplatīties salmoneloze.

Peldoties ūdenī ar fekālo piesārņojumu, visdrīzāk nebūs nekādas sekas.

Kopš no 90. gadu sākuma veicam monitoringu, oficiālu ziņojumu par šādi iegūtām zarnu trakta saslimšanām nav bijis. Brīdinājums ir preventīvs.

Ja arī ūdenī ir patogēnās baktērijas, viss atkarīgs no to daudzuma un cilvēka imūnās sistēmas. Vairums nesaslims, bet cilvēki ar imūnās sistēmas problēmām, cilvēki gados, ar hroniskām saslimšanām, mazi bērni varētu būt apdraudēti.

Ieteikums nepeldēties ir vērsts uz šīm jutīgajām cilvēku grupām.

Normunds Kadiķis, VI Vides veselības nodaļas vadītājs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.