Pagaidām gan vēl nav apkopota ugunsgrēku statistika par pagājušo gadu, un tādēļ nevar izdarīt precīzus secinājumus, vai situācija ugunsdrošības jomā ir uzlabojusies, bet gribas uzsvērt, ka ir palielinājies iedzīvotāju jautājumu un iesniegums skaits VUGD.

Cilvēki vēlas sakārtot ugunsdrošības stāvokli savā ēkā vai dzīvoklī. Iedzīvotāji ziņo gan telefoniski, gan iesnieguma veidā par ugunsdrošības pārkāpumiem.

Mēs veicam pārbaudes un darām visu iespējamo, lai visas nepilnības tiktu novērstas, vai tā būtu apkures iekārta vai dūmvads, vai arī ēkā neesošs dūmu detektors.

Par dūmu detektoriem runājot, vidēji katrā ceturtajā ēkā vai dzīvoklī, kur pērn Kurzemē notika ugunsgrēks, bija uzstādīta šī ierīce.

Manuprāt, tas tomēr ir ļoti slikts rādītājs, bet,

iespējams, to var skaidrot ar to, ka lielākoties ugunsgrēki izceļas sociāli nelabvēlīgā vidē. Tur, kur detektora iegāde nav prioritāte.

Citos gadījumos šī ierīce savu funkciju izpilda pietiekami efektīvi. Piemēram, ja dzīvoklī ir izcēlies ugunsgrēks un tajā atrodas cilvēks, kurš ir dziļā miegā alkohola reibuma dēļ un nedzird detektora signālu, to saklausīs kaimiņi.

Tādi gadījumi ir bieži, kad tieši kaimiņi izsauc ugunsdzēsējus glābējus. Domāju, ka dūmu detektora nepieciešamību un vērtību, raugoties statistikā, varēs redzēt pēc ilgāka laika perioda, kad tie būs uzstādīti lielākajai daļai cilvēku.

Kurzemes reģionā kopumā šogad veiktas 819 ugunsdrošības pārbaudes, no kurām 303 bijušas dzīvojamā sektorā.

Apmēram pusē gadījumi tika konstatēti pārkāpumi, taču šeit jāņem vērā, ka runa nav tikai par dūmu detektoriem, bet arī apkures iekārtām, dūmvadiem, elektroinstalāciju u.c.

Bija plānots daudz vairāk pārbaužu, taču Covid-19 ieviesa korekcijas arī mūsu darbā – piesardzības nolūkos tās nenotika.

Iedzīvotāju attieksme pret dūmu detektoru nepieciešamību kopumā ir pozitīva.

Vairums cilvēku ir sapratuši, kā tie darbojas un kāds ir to mērķis – glābt pašu dzīvības, ja nu tomēr gadās ugunsnelaime.

Protams, ir arī atsevišķa sabiedrības daļa, kurai attieksme ir negatīva, vienaldzīga. Šeit mēs atgriežamies pie nelabvēlīgās vides.

Pagājušajā gadā iedzīvotājiem vairāk skaidrojām detektoru nepieciešamību vai sastādījām pārbaudes aktu. Tomēr jāatceras, ka par šīs ierīces neesamību mājoklī fizisku personu var sodīt ar naudas sodu no 30 līdz 280 eiro, kas arī tiks darīts, ja trūkums nebūs novērsts.

Oļģerts Smalkais, VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks