Miokarda infarkts parasti tiek asociēts ar gados vecākiem cilvēkiem, taču pērn tas bija iemesls 922 cilvēku nāvei, un 123 no viņiem bija vecumā līdz 60 gadiem (Slimību profilakses un kontroles centra dati).

Diemžēl, bet miokarda infarkts paliek aizvien “jaunāks”, proti, tas piemeklē cilvēkus, kas ir ekonomiski aktīvajā vecumā.

Vienlaikus ir daudzas lietas, ko katrs no mums var darīt, lai sevi pasargātu un samazinātu riskus.

Pavisam noteikti ir vērts izpētīt, kāds bijis mūsu senču (tuvāko paaudžu) veselības stāvoklis, jo arī tas var ietekmēt miokarda infarkta riskus.

Ja iepriekšējās paaudzēs vecāki vai vecvecāki, vai citi tuvāki radinieki miruši jauni, viņiem bijis diabēts, augsts asinsspiediens, agrīns infarkts – tā ir zīme, ka nepieciešams pievērst papildu uzmanību savam veselības stāvoklim.

Runājot par citiem riska faktoriem, mēs biežāk domājam par kaitīgajiem ieradumiem, piemēram, pārmērīgu alkohola lietošanu, smēķēšanu vai neveselīgu uzturu, vai mazkustību, aizmirstot, ka arī

nepārdomātas fiziskās aktivitātes var radīt lielāku kaitējumu nekā ieguvumu.

Patiesībā, salīdzinot biroja darbiniekus un fiziskā darba darītājus, nevar nepārprotami uzskatīt, ka vieniem ir lielāks vai mazāks miokarda infarkta risks.

Ja sēdošā darba darītājs regulāri un samērīgi nodarbojas ar sportu, ārpus darba ir aktīvs un pavada laiku svaigā gaisā, mazkustīgums darba laikā kompensēsies.

Patiesībā biežāk grēko tieši fiziskā darba darītāji, kuri uzskata, ka ar slodzi darbā pietiek un fiziskās aktivitātes papildus nav nepieciešamas.

Neraugoties uz vecumu, dzimumu vai nodarbošanos, ikdienā ir svarīgi iekļaut regulāras fiziskās aktivitātes, taču vēl svarīgāk ir darīt to ar mēru, apzinoties savu veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā vispirms konsultējoties ar ārstu.

Oskars Kalējs, Kardiologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas profesors