Ieskrienoties jaunajam gadam, inflācijas tempi arī uzņēmuši apgriezienus. Taču bažīties vēl pāragri – daļa no inflācijas kāpuma bija gaidīta, un nākamajos mēnešos inflācijas jonis visdrīzāk mitēsies.

Būtiskākā ietekme uz mēneša inflāciju bija pārtikai (0,9%), sadārdzinoties svaigiem dārzeņiem un kafijai. Pieauga arī ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas (1,1%), no kā lielākā ietekme bija elektroenerģijai.

Vienlaikus, turpinoties ziemas sezonas izpārdošanām, saruka apģērbu un apavu cenas (–1,0%).

Viens no vaininiekiem augstākai, nekā prognozēts, inflācijai bija enerģijas cenu pieaugums.

Elektrība “NordPool” biržā vidēji maksāja par 65% vairāk nekā janvārī. Šeit svarīga loma bija augstajai dabasgāzes cenai un nepieciešamībai to izmantot elektrības ražošanā.

Nozīmīgi arī bija salīdzinoši vēsāki laikapstākļi kombinācijā ar dažādiem elektrības importa jaudu ierobežojumiem.

Labā ziņa ir tā, ka

gan elektrības, gan gāzes cenas biržā ir pārtraukušas augšupeju un kopš februāra vidū sasniegtā maksimuma ir krietni atkāpušās.

Nākotnes darījumu cenas gāzei norāda, ka tirgi iecenojuši cenas saglabāšanos esošajā līmenī atlikušo gadu.

Tomēr enerģijas cenas ir ļoti svārstīgas un lielā mērā atkarīgas no pasaulē notiekošā.

Daudz ciešāk ar iekšzemes procesiem, tas ir, mūsu pašu uzņēmējiem un ekonomisko situāciju, saistīta ir pakalpojumu inflācija.

Tā, neskaitot janvāri un februāri pērn, kopš 2022. gada sākuma noturējusies virs 5% atzīmes, šī gada februārī jau sasniedzot 6%.

Viena no lielākajām komponentēm, kas veido pakalpojumu cenas, ir darba samaksa.

Attiecīgi augošas algas arīdzan nozīmē augošas pakalpojumu cenas.

Pērnā gada pašvakais ekonomikas sniegums nozīmē, ka algu pieauguma tempiem vajadzētu turpināt bremzēties, kā to varēja novērot pērnā gada izskaņā.

Tas palīdzēs mazināt spiedienu uz pakalpojumu cenām.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālā banka (ECB) samazināja savas bāzes procentu likmes atbilstoši gan tirgus, gan mūsu gaidām.

Vienlaikus nedaudz tika paaugstināta šī gada inflācijas prognoze eirozonai, galvenokārt augstāku energoresursu cenu dēļ.

Tomēr vidējā termiņā ECB saskata inflācijas virzību uz kāroto 2% atzīmi.

Kaut gan dzīvojam augstas neskaidrības laikos, mūsu analīze norāda, ka cenu kāpuma tempam tuvākajos mēnešos vajadzētu rimties.

Tiesa, paredzam, ka šogad cenu kāpums varētu būt augstāks nekā iepriekš prognozētie 2,6%.

Oskars Niks Mālnieks, “Swedbank” ekonomists