Manas brīnumainās somas stūri jau padiluši un nošmulēti. Tai pieskarties, lai piepildītos vēlēšanās, nāk gan lieli, gan mazi. Otrie gan vairāk jāuzaicina, taču pieaugušie droši nāk klāt. Un runājam ne tikai par avīzes lietām, jo esmu laikraksta “Kurzemes Vārds” omulīgais pastnieks, bet arī par, piemēram, augstajām elektrības cenām.

Cilvēkiem patīk runāties! Priecājos, ka kaut uz mirkli, sarunājoties ar mani, viņi smaida un aizmirst ikdienas kreņķus.

Es visiem saku, ka pats galvenais ir – lasīt! Ja lasīsi, būsi gudrs, zināsi, kā iet mūsu pilsētai, gan arī par notikumiem citviet Latvijā un pasaulē.

Esmu Ziemassvētku vecīša uzticības persona, tāpēc pirmsvētku laikā, staigājot pa pilsētas ielām, uzklausīju daudzas kvēlas vēlēšanās, īpaši no bērniem. Saņēmu arī vēstules, kas nododamas vecītim personīgi. Kas tajās rakstīts, nezinu. Esmu pastnieks, un, kā zināms, pastnieki vēstules vaļā neplēš. Taču ausī, piemēram, ir iečukstēts par jaunu helikopteru… Dzirdīgas ausis jau to sadzirdēs.

Vai es ticu Ziemassvētku vecītim? Kā gan lai neticētu! Viņš ir mans draugs, regulāri viņu satieku ap Ziemassvētkiem.

Svētku sajūtu jau radām mēs paši. To nevar rast mantu daudzumā, svētki ir katrā pašā iekšā. Vai cilvēkiem ir svētku noskaņa? Ikdienas gaitās veikalos un tirdziņos daudzus redzu iepērkoties. Skatās eglīšu mantiņas, dāvaniņas, tātad – sajūtas un arī gatavošanās ir! Cilvēki gatavo sev svētkus

Bet sniega man nepietrūkst. Tad man būtu grūti izbrist pieputinātās ielas, vārtrūmes. Taču nedaudz baltuma derētu, jo Ziemassvētkiem tas tik ļoti piedien.

Es visiem novēlu priecāties. Priecāties par katru sīkumu, katru veiksmi un nenokārt galvu pie pirmām grūtībām.

Priecīgus svētkus!

“Kurzemes Vārda” omulīgais pastnieks