Nereti
ikdienas sarunu laikā ģimenē, skolā, darbā, sabiedriskos
pasākumos ir dzirdama frāze: ”Lūk, jaunā paaudze – tā ir
mūsu nākonte!”. Tajā
pašā
laikā, paskatoties uz jauniešu vēlmi būt šai politiski aktīvajai
nākotnei,
paliek nedaudz skumji,
lai neteiktu vairāk.

Izglītības
un zinātnes ministrijas pētījums (2013) atklāj –
68% jauniešu
uzskata, ka viņiem nav, vai ir nelielas iespējas līdzdarboties
politisko lēmumu pieņemšanā. Šādi rādītāji ir ļoti svarīgs
iemesls, lai ne tikai politiskā līmenī un ”pieaugušo” starpā
runātu par jauniešu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos, bet ir
laiks sākt rezultatīvāk strādāt ar pašiem jauniešiem.

Šeit
nozīmīgi ir saprast, ka politiskā līdzdalība nav tikai
piedalīšanās vēlēšanās, vai iestāšanās politiskajā
partijā. Tā izpaužas arī tad, kad jaunieši darbojas skolēnu
pašpārvaldēs, piedalās sabiedriskās apspriešanās, vai pauž
savu viedokli sociālajos tīklos par sabiedrībai nozīmīgiem
tematiem.

Latvijas
Jaunatnes padomes un biedrības ”NEXT” organizētais
Strukturētais
dialogs ir iespēja jauniešiem iesaistīties diskusijās ar lēmumu
pieņēmējiem par jautājumiem, kas ietekmē pašus jauniešus.
Nosaukums “Strukturētais dialogs” var likties nesaprotams,
taču tā galvenā doma ir norādīt uz skaidri noteikto “struktūru”
jeb kārtību, kādā notiek diskusijas un konsultācijas starp
jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem visā Eiropas Savienībā.
Šogad
Strukturētā dialoga galvenā tēma aptver jauniešu iespēju
līdzdarboties politisku lēmumu pieņemšanā –
vietējā,
reģionālā, nacionālā un Eiropas līmenī.

Latvijā
strukturētā dialoga diskusijas organizē Latvijas Jaunatnes padome,
sadarbībā ar tās reģionālajiem partneriem, t.sk.
biedrību “NEXT” Kurzemes reģionā. Kurzemē ir notikušas
trīs strukturētā dialoga diskusijas “Kafija ar politiķiem”
Aizputē, Talsos un Liepājā, kurās tikās vietējie jaunieši un
pašvaldības lēmumu pieņēmēji (deputāti, iestāžu vadītāji,
dažādu jomu pašvaldības darbinieki u.c.), lai meklētu atbildes
uz diskusiju jautājumiem.

Strukturētā
dialoga diskusijās jaunieši atzīst, ka viņiem pietrūkst
informācijas un zināšanas par to, kā iesaistīties, tādēļ
jaunieši jāuzrunā viņiem saprotamā veidā. Svarīgs ir ne tikai
formāts, bet arī informācijas izplatīšanas veidi, piemēram,
sociālie tīkli Twitter un Instagram, kurus aktīvi
izmanto lielākā daļa jauniešu.

Diskusiju
laikā tiek norādīts arī uz jauniešu vēlmi tikties ar lēmumu
pieņēmējiem, tomēr šādas tikšanās reizes notiekot reti, kā
arī, ne vienmēr paši jaunieši var noformulēt savas vēlmes un
viedokli kādā konkrētā jautājumā. Lai mazinātu stresu un
diskomfortu šādu sarunu laikā, ir ieteicams ņemt piemēru no jau
esošajām metodēm – ”Kafija ar politiķiem”, ēnu dienas
pašvaldībās, deputātu un politiķu vizītes skolās u.c. Nozīmīgi
ir ne tikai rīkot pasākumus, bet attīstīt platformu, kurā
jaunietis var brīvi izteikties, mācīties nospraust mērķi un
īstenot savas idejas. Bieži par šādām vietām kļūst jauniešu
centri, mūsu gadījumā tā ir Aizputes jauniešu “Ideju māja”,
kas kļuvusi par vietu, kurā ikviens jaunietis var īstenot savas
idejas, tādā veidā parādot vidējam lēmuma pieņēmējam, ka
jaunietis var!

Jauniešu
auditorijai ļoti nozīmīgs ir piemērs, pozitīvs tēls, iedvesmas
objekts. Līdz ar to, jauniešus iesaistīties mudina vēlme redzēt
pozitīvas pārmaiņas savā pašvaldībā, valstī un Eiropā
kopumā. Savā darbā esam sastapuši daudz jauniešu, kuriem rūp
apkārt notiekošais un viņi ir gatavi aktīvi līdzdarboties.
Svarīgi, lai šī vēlme no lēmumu pieņēmēju puses tiktu
atbalstīta un jauniešiem tiktu sniegts praktisks atbalsts
iespējai būt aktīviem.

Tāpat
ļoti nozīmīgi ir
domāt
par komunikācijas veidu, kāds
pastāv
starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem. Diskusijās jaunieši
atzīst, ka viņiem trūkst informācijas un zināšanu par
pašvaldību darbu, lēmumu pieņemšanu un viņu iespējām
līdzdarboties. Jaunieši neredz sevi kā daļu no visa tā, par
ko tiek lemts pašvaldībās un valstī kopumā, jo viņi ir izvēlēti
par mūsu ”skaisto nākotni” viņiem tā īsti pat
nepaskaidrojot, ko nozīmē būt tiem, kuri to veido. Tomēr, jo
vairāk tiks rīkoti pasākumi, kuri nodrošina kvalitatīvu dialogu,
jauniešu līdzdalības rādītāji un zināšanas par līdzdalību
uzlabosies.