Pirms notikumiem Tuvajos Austrumos šī un nākamā gada inflācijas stāsts izskatījās daudzsološs, taču enerģijas, metālu un citu izejvielu sadārdzinājuma dēļ inflācija varētu būt līdzīga vai nedaudz lielāka nekā pērn – tuvu 4%.

Tā kā ilgstoša Hormuza šauruma slēgšana radītu katastrofālas sekas pasaules ekonomikai, tai skaitā apdraudētu lielas pasaules iedzīvotāju daļas apgādi ar pārtiku, mēs pieņemam, ka pašreizējā situācija nesaglabāsies ilgstoši, un par šādām gaidām signalizē arī pasaules enerģijas tirgi.

Latvijā izteiktākais cenu kāpums ir degvielai, bet ietekme būs jūtama arī mājokļu uzturēšanas izmaksās, visdrīzāk nelielā mērā arī pārtikas cenās.

Pagājušajā gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums sasniedza 2,1%, kas ir vairāk par gada sākumā gaidīto, bet tam nevajadzēja būt pārsteigumam, zinot to, ko mēs zinājām pirms pusgada, kas arī tika iezīmēts mūsu septembra prognozē.

Pat nemierīgos ģeopolitiskos apstākļos, ja vien tie nekļūs vēl nemierīgāki, Latvijas saimnieciskā aktivitāte šogad varētu pieaugt par 2,5%.

Iespējams, ka 2027. gadā Latvija kļūs par Baltijas ekonomikas līderi ar 3,2% izaugsmi,

ko veicinās ieguldījumi ražošanā, pakalpojumu eksporta attīstība un Eiropas Savienības fondu atbalsts.

Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvija saglabā neskartu pensiju 2. līmeni, kas kopā ar pieaugošo eksportu, it īpaši augsto tehnoloģiju jomā, un investīcijām aizsardzībā nodrošinās valsts finanšu stabilitāti ilgtermiņā.

Latvija ir gatava straujākai izaugsmei, bet galvenais šķērslis ir ārējā ģeopolitiskā nestabilitāte pasaulē,

kas var īslaicīgi sadārdzināt dzīvi un traucēt eksporta nozaru attīstību, taču mēs pieņemam, ka iepriekš prognozētais izaugsmes paātrinājums tikai aizkavēsies.

Pēteris Strautiņš, “Luminor” bankas galvenais ekonomists