Man tie 200 miljoni eiro izklausās pārlieku daudz. Protams, ka stingro ierobežojumu mēnesī nepārtikas preču pārdošana saruks, taču tas nebūt nenozīmē, ka tās preces pēc kāda laika netiks nopirktas. Ja cilvēks nevarēs nopirkt televizoru šomēnes, viņš to, visticamāk, izdarīs nākamajā mēnesī. Tas, kur paliek kaut kādi neatgriezeniski zaudējumi, piemēram, ir viesnīcu un restorānu nozare. Ja cilvēks mēnesi neapmeklēs restorānu, tad šaubos, vai pēc tam, lai to kompensētu, viņš uz ēdināšanas iestādi dosies daudz biežāk.

Viesnīcas, restorānu, izklaides jomai lokdauns ir paliekošs robs, bet visu citur, visticamāk, nē. Par laimi, mājsede notiek tūrisma nesezonā, un tas šajā situācijā palīdz.

Latvijas ārējās naudas plūsmas īpaši netiks ietekmētas.Tagad vienu mēnesi cilvēki tērēs mazāk, nauda no veikalu kontiem pārceļos uz privātpersonu kontiem, bet, cerams, pēc ierobežojumu atcelšanas šī finanšu kustība sāksies pretējā virzienā.

Tāpat arī no valsts budžeta šobrīd vairāk naudas aizplūst pabalstos un cita veida atbalstos, bet pēc tam tā nauda nāks atpakaļ.

Nepatīkami tas ir, bet neesmu panikā par to, jo dzīve ir sarežģīta. Ja šo četru nedēļu laikā nepotētie cilvēki nevakcinēsies, tad tā jau ir bezizejas situācija. Visi pārējie nevar bezgalīgi gaidīt, kad kāds izdomās vakcinēties.

Šo lokdaunu uztveru kā pēdējo iespēju tiem, kas nav potējušies, to izdarīt. Kaut kad lokdauns beigies, un tad katram iestāsies dziļi personiska atbildība radītāja priekšā – vai viņš paliks šajā pasaulē vai nē.

Pēteris Strautiņš, “Luminor” bankas ekonomists