Pēdējo gadu laikā nelegālā alkohola un cigarešu jautājums Latvijā ir bijis viens no aktuālākajiem. To neslēpj nedz valsts augstākās instances, nedz arī paši iedzīvotāji.

Katru gadu cīņā ar nelegālo biznesu mūsu valsts zaudē desmitiem miljonu latu un šā gada aprēķini ir ievērojami augsti, norādot uz to, ka melnajā tirgū tiek pārdoti 35-40 % no visa nopirktā alkohola. Arī nelegālo cigarešu īpatsvars svārstās no 21-35 %. Diemžēl, nekas neliecina par to, ka šie skaitļi varētu sarukt, tādējādi iecērtot palielu robu valsts kasē.

Tam, kādēļ cilvēki izvēlas lietot nelegālo alkoholu, iemesls ir pavisam pašsaprotams, jo tas ir nopērkams par krietni zemāku cenu nekā veikalā un sevišķi šajos grūtajos laikos, tas paliek arvien aktuālāk. Vidējā grādīgās dziras cena svārstās no 2 līdz 4 latiem par litru un piekļuve tai gandrīz nevienam nesagādā lielas problēmas. Nepieciešams tikai viens telefona zvans, vai arī jāzina konkrēta atrašanās vieta. Kaut arī mazpilsētās melnais tirgus funkcionē ar uzviju, arī lielpilsētās tas spēji darbojas it visos diennakts laikos par spīti tam, ka tautā saukto točku skaits ir krietni samazinājies. Skumīgs gan ir fakts, ka, neskatoties uz paštaisītā alkohola zemo kvalitāti, ne tikai rūdīti vīri, bet arī jaunieši tam dod priekšroku tās pašas zemās cenas dēļ. Ja jālieto bieži, tad taču gribas ietaupīt. Šeit gan jāmin fakts, ka, salīdzinot ar citu Eiropas valstu rādītājus, mūsu bāleliņi nekad nav smādējuši alkoholiskos izstrādājumus, un tādēļ, kamēr būs pieprasījums, būs arī piedāvājums.

Ar kontrabandas cigarešu iegādi gan klājas nedaudz grūtāk, jo tās ievešana valstī prasa zināmas piepūles un paši tirgotāji ir piesardzīgi, tās izplatot. Ir konkrētas personas, kuras biežāk savu identitāti neatklāj, bet strādā caur starpniekiem, kuri preci nogādā gribētājiem, tādējādi pasargājot sevi no informācijas noplūdes. Arī policija ikdienā nesnauž un pievērš uzmanību. Ir dzirdēti piemēri, kad kādu autovadītāju apturējusi ceļu policija, bet uz aizmugurējā sēdekļa tam stāvējuši divi bloki nepaslēptu nelegālo cigarešu. Automātiski piespriests sods un mantas konfiskācija. Līdzīgi piemēri dzirdēti arī par cilvēkiem, kuri aizturēti uz ielas, un šeit ar aizbildinājumu, ka nezināms paziņa iedevis vienu smēķi, viss cauri netiksi.

Bet, lai arī kādu uzmanību nelegālajam biznesam pievērstu likuma sargi, šajā cīņā, pagaidām, bez īpašiem rezultātiem, un tomēr, vai tiešām nav veids, kā to mēģināt apkarot? Ar dzērājšoferīšiem taču tas ir izdevies – ir acīmredzams progress, krasi palielinot sodus par braukšanu dzērumā, kur likuma pants ir kļuvis bargs un nelokāms. Kaut gan vēl joprojām pastāvošas korupcijas dēļ, vienmēr ir izņēmumi, jo roka roku mazgā, bet varbūt bargi sodi aizturētajiem spētu šo problēmu mazināt un katrs pašdarbnieks, nepārvērtējot savas spējas, pārdomātu, vai riskēt ir tā vērts.

Lielākos magnātus tas, visticamāk, neietekmētu, jo, kam ir nauda, tam ir vara, bet vismaz sīkākos tirgoņus gan. Kaut gan tā ir sistēma, kura jau gadiem ilgi kalpo bez problēmām, manuprāt, ar to ir jācīnās vairāk nekā tas ir darīts līdz šim, jo uz tautas godaprātu šeit vairs nevajadzētu paļauties, sevišķi, ja tās cerības ir pieviltas un valdošā finansiālā situācija ir “ēnu ekonomikas” dzinējspēks.

Pircējs