Pirms pāris dienām noslēdzās konkurss “Nesmēķējošā klase”. Tajā veicināšanas balvu ieguva arī Raiņa 6. vidusskolas 7.c klase. Jāatzīst, ka mūsdienās ir reti tādi gadījumi, kad visi septītās klases skolēni nesmēķētu un, ja izdodas smēķējošos pierunāt atmet pīpēšanu vismaz līdz mācību gada beigām, nu tad tas ir mazs, bet sasniegums. Cits jautājums ir – vai tiešām viņi pārtrauc smēķēt.

Pirmie pīpēšanas mēģinājumi sākas jau piektā, sestā klasē. Tajās smēķētāji būs viens vai divi. Septītajā klasē smēķētāju skaits pieaug un astotajā, devītajā klasē jau smēķējošo skaits ir liels. Visjaunākais smēķētājs, ko esmu satikusi, mācījās trešajā klasē.

Ja kādreiz uzskatīja, ka vairāk smēķē zēni un mazāk meitenes, tad tagad smēķējošo meiteņu skaits ir audzis un starpība ir ļoti maza. Smēķēt parasti sāk kompānijā. Viens pats reti kurš bērna vecumā sāk smēķēt. Vienreiz kāds uzcienā, otrreiz – un no jautrības tā kļūst par atkarību. Bērniem smadzenes vēl nav tik daudz attīstījušās un atkarība izveidojas ātrāk kā pieaugušajiem.
Pastiprināta zobu bojāšanās, galvas sāpes, asinsspiediena maiņas, aizdusa skrienot ir daļa no smēķēšanas izraisītajiem kaitējumiem skolēna veselībai.

Skolēni dažādos veidos tiek pie cigaretēm. Drosmīgākie pajautā kādam garāmgājējam pie veikala, lai nopērk cigaretes. Sevišķi bomži labprāt šādi izpalīdz. Kā arī dažās vietās bērni paši var iegādāties cigaretes.

Ir viena daļa skolēnu, kas smēķēšanu neuzskata par stilīgu. Piemēram, mans pašas dēls. Viņš smēķēšanu sauc par muļķīgu un nesaskata tur neko saistošu. Tāpat sportiskie skolēni labprātāk kārtīgi paēd, nevis iegādājas cigaretes. Sportiskajās klasēs parasti ir arī zemāks smēķējošo skaits.

Pretsmēķēšanas akcijas kā brīdinošie attēli, uzraksti uz cigarešu paciņām iedarbojas uz tiem jauniešiem, kas tam pievērš uzmanību. Stundās skolēniem tiek rādīti lielie plakāti ar smēķēšanas rezultātā bojātajiem orgāniem. Tos redzot, cits nodrebinās un sāk interesēties par smēķēšanas ietekmi uz veselību.

Skolās tiek veikts izglītojošais darbs, bet, ja ģimenē par to neuztraucas vai ja ģimenē visi ir smēķētāji, tad bērnu ir grūti pārliecināt, ka smēķēt ir neveselīgi. Skolotāja var stāstīt, par smēķēšanas kaitīgumu, bet tiek saņemta atbilde – mamma smēķē, tētis smēķē, es arī smēķēju.

Pirms dažiem gadu desmitiem smēķēšana skolēnu vidū bija kauna lieta. Parasti puikas skrēja tālāk prom no skolas, lai tikai skolotāji neredzētu un neuzzinātu. Tik daudz smēķētāju skolēnu vidū nebija. Pirms kādiem desmit, piecpadsmit gadiem skolēnu vidū sākās smēķēšanas bums. Kopš tā laika katru gadu smēķējošo skolēnu skaits pieaug.

Raija Šēle,
Liepājas pilsētas izglītības iestāžu
medicīnas māsu metodiskās apvienības vadītāja