Trešdiena, 27. maijs Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris

Raitis Šēners: Adventa laiks un Ziemassvētki ir apauguši ar biezu kultūrslāni

Raitis Šēners: Adventa laiks un Ziemassvētki ir apauguši ar biezu kultūrslāni
Foto: Ruslans Šuļga
30.11.2014 07:00

Raitis Šēners, Liepājas Lutera evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs

Adventa laiks ir vēsturiski
izveidojusies tradīcija, bet samērā jauna tradīcija Rietumu kristietībā.
Adventa laika pirmsākumu var meklēt vismaz pirms pāris gadsimtiem – pēc
reformācijas – Ziemeļvācijā, Hamburgā. Hamburgas pilsētā praktizējošs mācītājs,
redzot Hamburgas ielās klīstošus bērnus, kuri bieži bija bez vecākiem un
pajumtes, izveidoja patversmes māju. Lai iepriecinātu patversmes mājas
bērniņus, mācītājs izveidoja vainagu un tajā ielika 24 baltas sveces. Tradīcija
sāka savu dzīvi un, laikam ejot, sāka to variēt – ar laiku parādījās krāsainas
sveces, mainījās sveču skaits, kurām bija savi simboli. Adventa vainagā pareizi
lietot būtu violetās sveces – tās simbolizē grēku nožēlu, sevis izvērtējuma
situāciju. Iededzot svecīti, cilvēks iededzina simbolisku gaismu savā dvēselē,
ieslēdz Dieva gaismu, ieslēdz savu prāta gaismu, lai izvērtētu sevi, savu dzīvi
un dvēseli. Ceturtajā Adventa svētdienā, iededzinot Adventa vainaga sveci, mēs
saprotam, ka ir nostaigāts simbolisks aplis, mēs esam gājuši no svētdienas uz
svētdienu, tāpēc ir labi, ja Adventa laikā apmeklē visus četrus dievkalpojumus,
kuros piemeklēti iedvesmojoši, īpaši stāsti no Bībeles.

Laikam ritot, izkristalizējās,
ka Adventa laiks tiek savienots kopā ar biblisko redzējumu par 40 dienām.
Pieminētās 40 dienas ietver Kristus kārdināšanas stāstu, Mozus 40 klejojuma
gadus ar Izraēla tautu līdz Apsolītajai zemei, 40 dienas, ko Mozus pavada kalnā
līdz saņem Dieva dotās baušļu plāksnes, ko viņš nones lejā, un 40 dienas, ko Kristus
ir pavadījis uz zemes un tad atvadās. Šis 40 dienu cikls parādās kā biblisks atskaites
skaitlis, un četras Adventa svētdienas simbolizē katrus no 10 gadiem – 40
tuksneša gadi Dieva tautai, kura gatavojās ieiet Apsolītajā zemē. Tas ir viens
no Adventa laika traktējumiem.

Adventa laikā mēs akcentējam
savu uzmanību uz nākošo Kristu šajā pasaulē. Kā uzsver baznīca – Kristus nāk
divējādi. Kristus pie mums ir jau ieradies šajā pasaulē – piedzimis kā mazs
bērniņš, kā Jēzus, ienācis pasaulē kā mūsu glābējs un pestītājs, kurš grib mūs
atbrīvot no ļaunuma, no nāves varas, grēka, nes mums piedošanu un glābšanu.
Viennozīmīgi – Adventa laiks nav tikai kāds Ziemassvētku gaidu laiks. Adventa
laikam ir lielāka, daudz piepaceltāka jēga – mēs akcentējam Kristus otrreizējo
atnākšanu. Tā ir priecīga atnākšana, jo šī grēku pasaule tiks pārveidota par
Dieva mīlestības valstību. Dieva bērniem, pasaulei ir nepieciešams garīgais
nomods – ka Kristus kādu dienu atgriezīsies atpakaļ uz pasaules, ko viņš ir
radījis un sekos pilnīga un galīga atpestīšana no ļaunuma varas, no velna
varas, no grēka varas.

Tāpēc Adventa laikam ir ļoti
liela un izcila nozīme – mēs pārskatām savas attiecības ar Dievu, mēs
akcentējam, ka ir svarīgi katram cilvēkam paskatīties uz savu dzīvi – varbūt
kaut kas ir palaists garām, vai ir kas tāds, ko cilvēks gribētu labot – Adventa
laiks ir tam piemērots. Tas ir savas iekšējās dvēseles izvērtējuma laiks.

Adventa laika kulminācija – kad
izvērtējuma laiks noslēdzas ar tuvojošos Dieva mīlestības apliecinājumu – Dievs
ir sūtījis savu Dēlu par glābēju. Šajā laikā mēs kā Dieva bērni – ne tikai svinam
Ziemassvētkus, bet arī apzināmies pasaules noslēgumu, mēs saprotam, ka kādā
brīdī šī pasaule beigs pastāvēt, beigsies grēku, nāves, slimību laikmets un iestāsies
tā saucamais Dieva mīlestības un žēlastības laikmets – Dieva valstība.

Diemžēl, mūsdienās šie skaistie
svētki ir apauguši ar biezu kultūrslāni. Adventa laikam un Ziemassvētkiem cilvēki
ir piešķīruši savu estētisko skatījumu. Novēlu visiem, lai nebūtu tā, ka visi
skrienam pa skaisti izdekorētiem veikaliem, pērkam, tērējam naudu, bet neizprotam,
kas ir īstais Ziemassvētku saturs. Ziemassvētku notikums savā būtībā ir Kristus
piedzimšanas notikums un atnākšana. Protams, es nekādā ziņā nenoniecinu
apdāvināšanas faktu, ko cilvēki organizē, lai iepriecinātu viens otru, tas ir
pareizi un tas ir nepieciešams. Jo Ziemassvētku laikā mēs akcentējam, ka Dievs
pats ir dāvinājis savu Dēlu par pasaules glābēju, šī lielā notikuma gaismā mēs
viens otru apdāvinām un iepriecinām. Ja mēs atraujam savas acis nost no Kristus
un nodarbojamies ar kādu kultūras pasākumu, kur Kristum vairāk nav vietas, tad
tā ir šo svētku zaimošana un sagānīšana. Tas var atgriezties atpakaļ – kā lāsts
pār cilvēkiem, zaudējam Dieva svētības, jo cilvēki ir izkropļojuši fantastisku
Dieva mīlestības notikumu, pārvēršot to par tukšu, laicīgu, skaistu, pompozu un
emocionalizētu pasākumu bez iekšējā satura.

Svētki, ko organizē kristīgās
baznīcas kopā ar pilsētas domes pārstāvjiem, ir rūpīgi pārdomāti, piepildīti un
padarīti par gaišiem svētkiem, kuros nav ne vēsts no zaimošanas un tukšības.
Svecītes patiešām tiek iededzinātas par godu Kristum, viņa gaidīšanas
kopsakarā. Ja pilsētā notiekošie Adventa laika pasākumi būtu lielāka mēroga, uz
kuru nāktu vairāki tūkstoši cilvēku, kā tas bija lāpu gājienā, tad tie būtu
fantastiski svētki, kā tas ir šur un tur Rietumeiropā. Mēs visi par to tikai
priecātos.

Šodien,
šajos ārkārtīgi sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos, kuros mēs atrodamies, es
gribētu uzrunāt visus atgriezties atpakaļ pie Dieva. Mums pavisam nopietni ir
jāpārvērtē, kāpēc mums ir šī valsts, kāpēc mums vēl ir šī zeme, kāpēc mēs to
varam lietot un tai joprojām esam saimnieki. Tas ir tāpēc, ka Dievs mums ir
uzdāvinājis šo zemi, lai mēs veidotu dzīves labklājību, saņemtu sev garu mūžu,
bet lai mēs neaizmirstu savu mīļo Dievu, kurš to ir devis. Diemžēl, tauta no Dieva
ir aizgājusi – mūsu baznīcas ir pustukšas. To, ka Ziemassvētku vakarā būs
pilnas baznīcas – neko nenozīmē, nākamajā svētdienā baznīcā ienāks vien 40-50
cilvēku, bet kur pazuduši pārējie? Ja tā ir atbilde, ko mēs kā tauta atbildam
un pēc svētkiem Dievnami paliek pustukši, tad mēs kaut ko neesam sapratuši,
esam kaut ko pārpratuši un par to var nākties dārgi samaksāt. Mēs varam
pazaudēt savu valsti un neatkarību, nonākt jaunas okupācijas apstākļos,
verdzības, tirānijas apstākļos. Mīļie iedzīvotāji, liepājnieki – izdariet
visunikālāko izvēli savā dzīvē – pasakiet – Dievs, Tu mums esi vajadzīgs, pat
vairāk, nekā mēs domājam.

Gribu novēlēt visiem ļoti
gaišus, saturiski piepildītus svētkus, nepazaudēt Kristu, bet atrast viņu no
jauna. Mums ir tik skaista pilsēta un tik daudz labi padarītu darbu, lai mēs
varētu atrast laiku un pateikt Dievam paldies par to, kas ir izdarīts, par to,
ko mēs gribētu paveikt nākotnē un mēs šo valsti varētu apsaimniekot, būt
laimīgi savā zemē.

Mēs šobrīd atrodamies krustcelēs. Ja mēs šodien izdarīsim pareizo izvēli, mēs
dzīvosim. Ja mēs kļūdīsimies – mēs nedzīvosim. Šis ir tas vēsturiskais brīdis,
kad jāpieņem visnopietnākais lēmums – mums ir jāizdara tikpat vēsturisks
lēmums
kā toreiz – 90. gadā. Un toreiz lēmums bija – baznīcā ir kaut kas
tāds, ko mums vajag, ļoti vajag. Gribu un novēlu, lai mēs šo sajūtu atgūtu
atpakaļ. Man ir ticība, ka mēs vēl to varam!

Distances līgums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz