Man un manam kolēģim Davidam bija iespēja runāt ar apmēram 40 skolēniem par Eiropas brīvprātīgā darba projektu, kurā paši esam iesaistījušies jau gandrīz piecus mēnešus. Stāstījām par dzīvi Liepājā, ko nozīmē būt brīvprātīgajam, iegūto pieredzi, kā arī par to, cik daudz Eiropas brīvprātīgais darbs (European Voluntary Service) ir attīstījies.

Kopā ar mums bija arī Oskars un Raimons – vēl divi brīvprātīgie no Spānijas. 

Raimons strādā Kauņā, Lietuvā, un viņš šeit bija vairāk brīvdienās, lai iepazītu Liepāju un Rīgu, kā arī redzētu atšķirību starp abām Baltijas valstīm. Manā uztverē tās ir ļoti krasas. Par to varēju pārliecināties pagājušā gada novembrī. Priecājos, ka darbojos tieši Liepājā. Savukārt Oskars strādā Siguldā – pilsētas bērnu centrā. Viņš pie mums ciemojās aptuveni divas nedēļas un piedalījās visās projekta aktivitātēs, kas izpaudās kā sava veida sadarbības apmaiņa, kurā plānoju iesaistīties kaut kad nākotnē arī pats. Oskars ir harizmātisks, smieklīgs un komunikabls cilvēks, vienmēr visam gatavs. Iespējams tāpēc viņam padodas darbs ar cilvēkiem un uzstāšanās publiskas priekšā. Šeit skolēni varēja izbaudīt viņa pasniegtās spāņu valodas lekcijas un citas aktivitātes.

Sagatavošanās darbs iepriekšminētai prezentācijai bija diezgan jautrs. Dēļ mūsu – trīs spāņu desanta Liepājā – tās veidošana uzņēma pavisam citu kursu, nekā sākotnēji bija iecerēts, kad pie tā strādāju kopā ar Davidu. Balanss starp abām valstu kultūrām – Spāniju un Austriju – izjuka. Kā jau zināms, mūsu mentalitāte ir diezgan atšķirīga vairākos aspektos, tādēļ dažkārt mums dzīvojot un strādājot kopā sanāk smieklīgas situācijas. 

Galu galā vairums no mums nolēma, ka nav svarīgs, kāds būs stāstījuma veids un pienākumus nesadalījām. Uzskatu, ka pirmajās minūtēs ir pietiekami ar iepriekš sagatavotu prezentāciju un video materiālu, bet pārējais ir improvizācija. Tas izjauca Davida ierasto kārtību un, viņaprāt, efektīvo darba struktūru, bet tā bija pārāk smaga un strikta. Jāsaka, ka pirmo reizi pēc vairāku prezentāciju novadīšanas, jutu, ka Davids pirms uzstāšanās ir nervozs. Lai gan viņš ir viens no tiem retajiem cilvēkiem, kam ir talants uzstāties publikas priekšā, un pārsvarā tas izdodas mierīgi un bez stresa. 

Uzskatu, ka kopumā prezentācija noritēja ļoti veiksmīgi. Dialogs starp mums un publiku, bez iepriekšējas noteiktas secības un sagatavošanās, izvērtās dabisks un brīvs. Skolēnu jautājumi mūsu stāstījuma starplaikos veicināja savstarpēju mijiedarbību. Prezentācija bija iecerēta vienas stundas garumā, bet ievilkās vismaz divas. Tas ir pierādījums tam, ka viss norisinājās labi. Turklāt arī Davidam patika mūsu ieturētais temps. Īsti spāniskā garā!

Ramons Kouto,
“Liepājas Jaunatnes centra” brīvprātīgais no Spānijas