Ikdienā lasot portālu sniegto informāciju, ievēroju, ka diezgan augstu pacēlies jautājums par autovadītāju kultūru, vadot kādu no transportlīdzekļiem.

Vai nu tas ir kārtējais tukšais preses ”cepiens” par tēmu, kas tiešām nav ne tuvu tā aktuālākā, vai arī esmu pieradis pie ”nekulturāļiem”. Pats cenšos būt pieklājīgs, gājējus palaižu, pēc iespējas arī autovadītājus, kas veic kreiso pagriezienu. Un tieši tāpat dara arī pārējie autovadītāji. Ir jau, protams, izņēmumi, un esmu novērojis, ka visnepieklājīgākie satiksmes dalībnieki ir sievietes. Jā, tieši sievietes. No šīm būtnēm pat nemēģini sagaidīt elementāru pieklājību. Viņas velkas pa šoseju uz 75 km/h, stūre iespiesta plaukstās, kā sētniekam slota. Seja cieta. Brauc pa ceļa vidu un uzskata, ka katrs, kas viņas apdzīs, ir nekrietni apgānījis viņu godu. Personīgi man ir bijuši neskaitāmi gadījumi, kad pie šādu ”preileņu” apdzīšanas, viņas iemin labo pedāli grīdā un cīnās kā par pēdējo elpas vilcienu. Stulbi, bet tā ir. Ak jā, vai kāds ir piefiksējis, ka kāda ”madāma” jūs ir palaidusi, kad vēlaties veikt kreiso pagriezienu intensīvas satiksmes laikā? Braucu vismaz gadus 10 un NEKAD neviena sieviete mani nav palaidusi. Neesmu es nekāds sieviešu nīdējs vai ienaidnieks, tikai izsaku savu viedokli un personīgos novērojumus! Visādā citādā ziņā sievietēm nav ne vainas.

Par tēmu, kas saistās ar būvlaukumu, ko Satiksmes ministrija sauc par Latvijas ceļiem, pat negribas runāt. Ir būts ļoti daudz valstīs gan attīstītās, gan mazāk attīstītās, kā mūsu Latvija. Nu šitādu katorgu nekur neesmu novērojis. Ja vēl pilsētā ceļu stāvoklis ir apmierinošs ar mīnuss zīmīti, tad ārpus tās ir kara lauks. Ja kāds ir mēģinājis aizbraukt uz Ventspili vai Priekuli, tas mani sapratīs. Varētu jau lamāt mūsu 100 gudrās galvas, bet diemžēl pat manā vārdu krājumā nav tik jaudīgi lamuvārdi, kā viņus nosaukt. Tas, ka tur smadzenes lielākai daļai ir ieciklētas uz dolāra noplūkšanu, ir skaidrs, bet nu kaut kādai robežai tak jābūt. Vai tiešām autovadītājiem, līdzīgi kā Ēģiptē, ir jāiet ielās un jāklaigā līdz, kas mainīsies?

Nesen skatījos raidījumu pa Krievijas televīziju. Tur žurnālisti, uztaisot asfalta analīzi, konstatēja, ka šāds asfalta sastāvs spētu iziet noteiktos normatīvus tikai 1930 gadā. Tajā laikā, kad pa ceļu diennakts laikā nobrauca pieci pajūgi un vīrs kunga prātā ar traktoru, šis asfalts bija izturīgs kā dimants. Ekspertīze tika veikta Skandināvijā, un vīreļi, kas to taisīja, sākumā domāja, ka tas ir joks. Gadu no gada, gadus 20 jau par šo tēmu ir runāts, spriedelēts un lemts, bet reālu rezultātu nav. Kā ir tas ceļš, kā siera rīve, tā ir. Un izskatās, ka vēl vismaz gadus 20 nekas nemainīsies.

Reigans