Reinis Grāvītis: Trauksmes celšanas būtība ir ziņot par pārkāpumiem darba vidē
Šogad apritējuši pieci gadi, kopš Latvijā ir spēkā Trauksmes celšanas likums. Tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Par ko visbiežāk ceļ trauksmi?
"Kurzemes Vārds"
Kopš Latvijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, trauksmes cēlēji lielākoties vērsušies četrās iestādēs: Valsts ieņēmumu dienestā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts policijā un Ģenerālprokuratūrā.
Gadu no gada šajās iestādēs iesniedz vidēji 45% no visiem trauksmes cēlēju ziņojumiem.
Pērn saņemti 111 ziņojumi. Būtiski pieaudzis ziņojumu skaits par korupciju, būvniecību un publiskajiem iepirkumiem.
Par iespējamiem korupcijas gadījumiem saņemti 18 ziņojumi, bet 2022. gadā tikai viens, par būvniecību pērn bijuši astoņi ziņojumi (2022. gadā – divi), bet par publiskajiem iepirkumiem saņemti 11 ziņojumi iepretim trīs ziņojumiem gadu iepriekš.
Trauksmes celšanas būtība ir ziņot par pārkāpumiem darba vidē.
Bieži vien šie ziņojumi skar jautājumus par aplokšņu algām, nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, darba drošību un kultūru.
Retāk trauksmes cēlēji ziņo par patērētāju tiesību pārkāpumiem, pārtikas un produktu drošību, sabiedrības veselības apdraudējumiem un kaitējumu videi.
Izskatot ziņojumus, pērn uzsākti četri kriminālprocesi un 13 administratīvā pārkāpuma procesi.
Salīdzinājumam 2022. gadā nav uzsākts neviens kriminālprocess, vienlaikus bija 14 administratīvā pārkāpuma procesi un divas disciplinārlietas.
Pēc 38 ziņojumiem pagājušogad dažādas pārbaudes veica kontrolējošās institūcijas, savukārt 53 gadījumos veiktas citas darbības, piemēram, resoriskā pārbaude, dokumentu pārbaude, iestādes vai uzņēmuma pārbaude uz vietas.
Jauna tendence 2023. gadā ir anonīmu ziņojumu izskatīšana.
Lai gan tādi bija tikai trīs, tie bija kvalitatīvi noformēti un sniedza vērtīgu informāciju, ko iestādes arī izvērtēja.
Tas norāda uz anonīmas ziņošanas potenciālu, tomēr Trauksmes celšanas likums paredz, ka ziņojumam jābūt parakstītam, lai varētu nodrošināt ziņotāja aizsardzību, līdz ar to anonīmiem ziņotājiem šāds atbalsts nav pieejams.
Trauksmes cēlējiem, kuri saskaras ar nelabvēlīgām sekām trauksmes celšanas dēļ, pieejama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība.
Piemēram, pērn Tiesu administrācija juridisko palīdzību piešķīrusi trīs trauksmes cēlējiem.
Reinis Grāvītis, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks