Lai arī Ziemas Olimpiskajās spēlēs kā dalībnieks piedalījos jau pirms daudziem gadiem – 2006.gadā, vēl joprojām spilgtā atmiņā ir piedzīvotās emocijas.

Atceros, ka pārdzīvoju par to, ka mēs, bobslejisti, netikām uz atklāšanu. Olimpiskās spēles taču tolaik bija mans lielākais sapnis! Citi uz to iet daudzus gadus, citi to tā arī nekad nesasniedz. Taču tagad, pavērtējot, kā viss notika, varbūt pat labi, ka tā notika. Kad noslēguma ceremonijā iegāju stadionā, zināmā mērā pārņēma apjukums – visi uz tevi skatās, esi uzmanības centrā. Nedaudz sajutos, kā no laivas izmests. Tādēļ, iespējams, treneris pieņēma pareizu lēmumu, nepalaižot mūs uz atklāšanu. Jo tu esi ieradies, lai strādātu, lai darītu savu darbu. Sportists, tāpat kā treneri un apkalpojošais personāls, šādā reizē noteikti nav tūrists.

Mēs Turīnā dzīvojām augstā kalnu ciematā. Labi, ka bija uzkritis sniegs. Visi tagad smejas par Sočiem, cik tur daudz kas vēl nav pabeigts vai izdarīts nekvalitatīvi un steigā, bet arī itāļiem neveicās labāk. Sniegs piesedza būvgružus, kur bija iespējams, organizatori nesmukumiem aizkarināja priekšā plakātus. Tā kā ne pirmo gadu kaut kas nav paspēts izdarīt līdz galam.

Atceroties Turīnu, vienas no patīkamākajām emocijām noteikti ir saistītas ar skatītājiem. Viņu milzīgo atbalstu varēju dzirdēt pat tad, kad, sēžot bobā, ar ķiveri galvā, pa trasi braucām lejā. Daudzi startā un finišā stāvēja ar Latvijas karogiem rokās. Cilvēki nekautrējās pateikt, ka tur par mums īkšķus. Attieksme pavisam cita – cilvēki nebaidījās būt atklāti, atvērti. Tas arī Olimpiskās spēles atšķir no parastajām sacensībām. Tās ir īpašas un tādu padara arī tevi. It kā šķiet, ka šo spēļu laikā tev piešķirts tāds sevišķs statuss – tiec zonās, kur vienkāršie skatītāji netiek, ēdieni un dzērieni pienākas bez maksas, ir vēl visādas ekstras, ko sagatavojuši sponsori. Bet, ja tā sāc analizēt, tas nemaz nav nācis tā – par velti. Lai tur nokļūtu, visi cīnās, iegulda ļoti lielu darbu.

Jā, gatavošanās Olimpiskajā spēlēm ir smags pārbaudījums gan fiziski, gan emocionāli. Neliels sasitums nav atruna, lai nevarētu trenēties. Ikdienas rutīna bija ļoti dzelžaina un drastiska, vismaz mūsu sporta veidā – bobslejā. Domāju, ka tāpat ir arī citos sporta veidos. Kā es to izturēju? Man bija mērķis. Jo tikai tad, kad ir ielikts maksimāls darbs, vari arī sasniegt maksimālu rezultātu. Es nebiju nekāds spēka mitriķis, kas atbilstu noteiktiem kritērijiem. Visu izdarīju ar neatlaidību un spītību.

Tā kā bobslejā medaļu komplekti tiek sadalīti Olimpisko spēļu beigās, neko daudz no citiem sporta veidiem klātienē neredzēju. Gatavojāmies saviem startiem, tas bija svarīgāk. Noskatījāmies, kā kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis tika pie bronzas. Kad viņš startēja, mums taisni iegadījās brīvs brīdis. Tas būtībā arī ir spilgtākais moments no spēlēm, – kad mūsējais izcīnīja medaļu!

Tādas emocijas, kādas piedzīvoju Turīnā, nekad un nekur citur neesmu izbaudījis. Domāju, ka tā dēļ arī cilvēki sporto. No tā saspringuma, enerģijas, kāda bija starta dienās, varēja iededzināt spuldzīti. Tīrs adrenalīns! Olimpiskās spēles, manuprāt, ir svētki. Tas ir izaicinājums. Tas ir liels magnēts: gan, lai vispār sportists uzsāktu karjeru, gan, lai noturētos un sportu nepamestu. Daudzi, uzvarot Olimpiskajās spēlēs, pieņem citus dzīves izaicinājumus un profesionālās gaitas sportā beidz. Un tas ir pilnīgi loģiski, iet uz ko mazāku nebūtu jēgas, ja ir piedzīvots kaut kas tik brīnišķīgs.

Es noteikti sekošu līdzi spēlēm Sočos! No Latvijas turp devušies daudz labu sportistu. Protams, es vairāk par tiem renes šļūcējiem – kamanām, bobsleju, skeletonu. Vairāk no tā ko saprotu un zinu. Taču jutīšu līdzi arī citiem. Ceru, ka brāļi Dukuri paņems pašas augstākās medaļas. Ceru, ka hokeja izlase tiks vismaz līdz ceturtdaļfinālam. Ceru, ka labi veiksies biatlonistam Andrejam Rastorgujevam un viņš izšaus. Mums ir par ko fanot! Jo tur ir aizbraukuši 58 mūsējie, un ne jau tāpat, bet gan, – lai cīnītos. Novēlu viņiem sasniegt savus labākos rezultātus dzīvē. Lai atgriežoties nav rūgtuma vai vilšanās, bet gan sajūta, ka izdarījuši vairāk, nekā prognozēts, un pierādījuši, ka to var.