Arī šis pavasaris sācies ar kūlas dedzināšanu. Trešdien glābēji saņēma kārtējo izsaukumu – vecā zāle lielā platībā dega Liepājas pilsētas teritorijā – Klaipēdas ielas galā pie Dienvidu fortiem.

Kopumā līdz 6.martam šogad Liepājā un rajonā reģistrēti četri kūlas ugunsgrēki. Rajonā kūla tiek dedzināta retāk. Acīmredzot svilinātājus piebremzējis bargais sods – apstāklis, ka īpašumiem, kur notikusi degšana, netiek maksātas subsīdijas. Lielākā daļa kūlas degšanas gadījumu – divas trešdaļas – tiek reģistrēti pilsētas teritorijā. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka pilsētā ir samērā daudz nesakoptu teritoriju, piemēram, Tosmares kanāla malas, Karosta, forti. Reti kad sausā zāle aizdegas no nenodzēsta izsmēķa, vairumā gadījumu kūlu aizdedzina tīšām. Pilsētā tie visbiežāk ir bērni, kuriem ir brīvdienas vai beigušās stundas skolā. Tādēļ, ka nav ko darīt, paspēlējas ar uguni.

Ugunsdzēsēji arī šogad nopietni strādā pie tā, lai mazinātu kūlas dedzināšanu. Tiekamies ar Liepājas rajona pašvaldību pārstāvjiem, diskutējām par iespējām samazināt kūlas dedzināšanu.

Salīdzinājumā ar 2006.gadu jau pērn šajā jomā situācija bija labāka. Un tas ir tāpēc, ka tiek veikts profilakses darbs. Esam tērējuši ne mazums laika un spēku, lai skaidrotu ļaudīm, cik bīstama ir kūlas dedzināšana. Zāles dedzināšanas apjomus ietekmē arī laika apstākļi. Pērn lietainā laika dēļ dega mazāk. Iespējams, rezultātu devušas arī izmaiņas likumdošanā, kas paredz bargākus sodus. Ugunsdrošības noteikumu 21.pants paredz zemes īpašniekiem veikt nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Soda nevis par aizdedzināšanu, bet par to, ka pieļauta degšana. Sods paredzēts līdz 100 latiem. Cīnāmies ar cēloņiem, nevis sekām.

Un aplama ir ļaužu iedoma, ka atļauta ir tā saucamā kontrolētā kūlas dedzināšana. Tāda pirms vairākiem gadiem bija atļauta Igaunijā, bet kontrolēta kūlas dedzināšana nebūt nenozīmē, ka saimnieks pats stāv blakus ar grābekli rokās. Tāda varēja notikt, ja bija saskaņota ar ugunsdzēsējiem un viņi bija notikuma vietā. Arī Latvijā bija sākušās diskusijas par šādu iespēju, taču kontrolētā dedzināšana netika atļauta, jo igauņu eksperiments neizdevās un arī Igaunijā šis pasākums tika atcelts.

Rita Seļezņeva,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes inspektore