Par kopējo situāciju, cik Liepājā un tuvākajā apkaimē ir vientuļu senioru, grūti spriest.

Drosmīgākie paši meklē iespēju uzturēties sabiedrībā, dodas uz pulciņiem un senioru centriem, un pasākumiem, tomēr

ir otra daļa, kas iesēdējušies mājās, un tos ir ļoti grūti izdabūt ārā.

Par to, ko mēs varam piedāvāt, informēju visos iespējamos veidos, lieku internetā, avīzē.

Darīt tiešām ir ko – meistarklases, spēļu vakari, kopā sanākšanas, koncerti. Pēdējā koncertā mums bija aptuveni 70 klausītāju. Izskatās, ka priekšdienām vajadzēs meklēt lielāku zāli, jo vietas bija dikti maz.

Kā citādi piesaistīt aktivitātēm, tiešām nemāku teikt, liekas, daru visu iespējamo.

Vientulībā ilgstoši gan dzīvot nevajadzētu, tā ir ārkārtīgi postoša.

Nemaz tālu nav jāmeklē, varu atminēties pati sevi. Ja tu paliec viens, vientulība piezogas nemanot. Pavadi vienu dienu mājās bez nekādas nodarbes, otru… Un ja vēl ir depresijas klātbūtne, tas ir vairāk nekā šausmīgi.

Cilvēkam ir jāiet un jādara. Sēžot mājās un skatoties pa logu, beigas ir klāt.

Nevajag kautrēties, zvaniet un nāciet pie mums, te katram atradīsim kādu nodarbi. Nesen bija atnākusi kāda sieviete ar savu pavadoni – sunīti. Liels prieks bija mums visiem, tik labi audzināts un gudrs suns.

Visi ir gaidīti.

Nāk siltais laiks, iesim ārā, brauksim uz Bernātiem staigāt, taisīsim tējas dzeršanas pēcpusdienas. Plānojam arī ekskursijās braukt, piemēram, uz Pakrojas muižu.

Jā, tas prasa finanses, tomēr, laikus par to zinot, var pamazām šim mērķim sakrāt no pensijām.

Vienīgais, kā mums pietrūkst, papildu vingrošanas trenerīšu. Vingrotāju būtu vairāk, tomēr vingrošanas zāle ir tik liela, cik ir, tāpēc nākas atteikt. Būtu labi, ja izveidotu vēl vienu grupu.

Varbūt līdzcilvēki var mudināt savus tuviniekus gados vairāk doties ārā. Tādas tikšanās un kopā būšanas dot enerģiju un spēku dzīvot tālāk.

Ritma Kluce, Pensionāru dienas centra vadītāja

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.