– Pašlaik valsts vara ļoti skopi sniedz informāciju pašvaldībām. Neatceros tādu situāciju, ka vēl septembra otrajā pusē nav informācijas par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Trešdien Lielo pilsētu asociācijai bija tikšanās ar Finanšu ministrijas ierēdņiem. Mums pateica, ka valstij ir daudz saistību, daudz pildāmu doto solījumu skolotājiem un mediķiem un ir Covid-19 ietekme uz ekonomiku, tāpēc valsts finanses nav labā situācijā. Savukārt pašvaldībām budžets pildās, pašvaldībām ir arī uzkrājumi. Un no pašvaldībām naudu var paņemt. Tāpēc jau paziņots, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale notiks, samazinot pašvaldību budžetos šī nodokļa daļu no līdzšinējiem 80 procentiem uz 75 procentiem. Pilsētai tas nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā.

Bez tam no jaunā gada tiks celta minimālā alga no pašreizējiem 430 eiro uz 500 eiro. Tas nozīmē, ka pilsētai būs ne tikai mazāk ieņēmumu, bet arī vairāk neatliekamu tēriņu. Esam aptuveni aprēķinājuši, ka pilsētas budžets 2021. gadā varētu būt par 2,6 miljoniem eiro mazāks. Minimālās algas celšana vien pēc aptuvenām aplēsēm varētu prasīt papildu 1,4 miljonus eiro gadā. Būs arī citi neatliekami papildu izdevumi, piemēram, tiks atvērts bērnudārzs Koku ielā 10, tajā būs 30 jauni darbinieki, kuriem jānodrošina algas. Līdz šim vienmēr, kad tika celta minimālā alga, arī pašvaldībā cēlām algu “trepi” pārējiem darbiniekiem, bet pašreiz es neredzu iespēju, ka to varēsim arī nākamgad. Kopumā vērtēju, ka 2021. gadā pašvaldībā dzīve būs par 4 miljoniem eiro sliktāka. Šogad vēl kaut ko investīcijām var atļauties, bet nākamgad ieguldījumu lietas būs stipri jāpārdomā.

Publiskajā telpā izskanējis premjera Krišjāņa Kariņa paustais, ka iztrūkumu budžetos varēs nosegt ar Eiropas Savienības līdzekļiem. Man gan liekas, tik viegli ar to nebūs. Jā, ES dos 2,5 miljardus eiro ekonomikas atveseļošanai, taču šo naudu varēs izmantot tikai noteiktās jomās, un vēl ir jāpieņem dažādi normatīvie akti, lai šo finansējumu varētu likt lietā. Es prognozēju, ka šis kompensējošais mehānisms reāli varētu sākt darboties tikai 2023. gadā.

Nākamajā nedēļā plānojam sākt skatīt, ko 2021. gadā varēsim atļauties no pilsētas uzturēšanas lietām. Šogad esam tērējuši piesardzīgi, mums vēl ir ietaupījumi, iespējams, kaut ko no tiem varēsim izmantot ielu remontam vai citām vajadzīgām lietām. Šogad ekonomija ir uz “Liepājas enerģijas” dividenžu rēķina, tās neesam tērējuši, tās ir iemaksātas pilsētas budžetā. Bez tam šogad diezgan veiksmīgi ir pārdoti pašvaldībai nevajadzīgie īpašumi – ieņēmumu plāns par tiem bija ap 200 000 eiro, bet faktiski ieņemts vairāk nekā viens miljons. Jādomā, kā šos līdzekļus sadalīt. Vajadzību ir daudz, un izdevumi mēdz būt lielāki, nekā cerēts. Piemēram, pašlaik pielāgojam infrastruktūru jaunajam tramvajam. Iepirkums parādīja, ka šis darbs maksā divreiz dārgāk nekā plānots. Pēc Aukļu dienesta ir lielāks pieprasījums, ir vairāk auklīšu, privātajos bērnudārzos ir vairāk vietu, tas viss prasa arī vairāk pašvaldības finansējuma. Pavasara mēneši bija ļoti slikti pilsētas sabiedriskajam transportam, izdevumi mums jāsedz. Kaut kā mēģināsim tikt galā.

Ronalds Fricbergs, Liepājas pašvaldības izpilddirektors