Rudens droši vieni nav tas jaukākais gada laiks Latvijā. Vismaz tagad, kad kokiem pēdējas lapas jau kritušas, dienas ir īsas un lietus ik pa laikam mijas ar slapju sniegu.

Tā sakot, atliek tikai sēdēt siltumā, baudīt karstus dzērienus un klusībā priecāties par valsts svētkiem. Un tad jau pavisam drīz katru māju sildīs svecītes Ziemsvētku eglītēs. Tomēr rakstīt gribēju par ko citu, kas silda vēl vairāk par svecītēm – cilvēku savstarpējo sapratni, laipnību un vienkārši smaidu, kas dažkārt mums visiem ļoti pietrūkst.

Nu tā jau nav, ka tikai mājās siltumā glābsimies no rudens vējiem. Turklāt, kas tad mums – liepājniekiem, vai no vēja bail? Tāpat jau cilvēki iziet ielās, lai dotos ciemos, uz teātri vai koncertu un, galu galā, uz veikalu iepirkties. Tieši veikals ir tā vieta, kur mēs visbiežāk sastopamies ar cilvēku savstarpējām attiecībām. Tā kā esmu ne tikai cilvēks, kas strādā veikalā, bet arī tāds pats klients kā visi citi, gribēju padalīties ar saviem novērojumiem.

Laiki grūti, valstī krīze, darba vietu skaits rūk, algas mazas vai vispār to vairs nav – kā nu kuram. Saprotams, ka šie apstākļi ietekmē mūs visus. Un vislabāk tas atspoguļojas cilvēku attieksmē un savstarpējās attiecībās. Tāpēc, ieejot veikalā, ceram iegūt vismaz kādas pozitīvas emocijas. Un tur mūs sagaida pārdevējs, klientu konsultants, kasieris – ikviens, no kura vēlamies saņemt visu pirms jau pozitīvu attieksmi, tad profesionālu palīdzību, sapratni, visbeidzot – smaidu un laipnību. It kā pašas par sevi saprotamas lietas. Tomēr bieži nākas vilties un aiziet tā arī neko nenopērkot. Un pie vainas var būt nevis preces neesamība, bet gan smaida trūkums pārdevēja sejā, neprofesionāla palīdzība vai vispār pārdevēja trūkums pie meklējamās preces stenda.

Spriežu arī pēc sevis. Domājot par cilvēku savstarpējām attiecībām, pieķēru sevi pie domas, ka nereti esmu pircis lietas, kas man nav bijušas prioritāšu saraksta augšgalā. Un pie vainas ir bijusi laipna, profesionāla apkalpošana vai vienkārši pārdevēja smaids.

Tāpēc domāju, cik tas mūsdienās ir svarīgi, lai darba devējs spētu motivēt savus darbiniekus būt laipniem un klientu vajadzību izprotošiem. Ir jāsaprot, ka tieši pircējs jeb klients ir tas, kas maksā algu pārdevējam, kasierim un veikala vadītajam. Vienreiz aizgājis, tas var vairs neatgriezties. Un tā turpinot, kādā dienā nebūs ne algas, ne veikala.

Starp citu, smaids un laipnība neko daudz nemaksā. Pasmaidot arī pašam uzlabojas noskaņojums. Pamēģiniet.

Ruslans Moor,
“K-rauta” Liepājas veikala klientu konsultants