Aizvadītajā nedēļā, braucot uz darbu, redzēju šādu skatu. Vīrs un sieviņa jau cienījamos gados, vēl kungs ar dāmu, kas varētu būt viņu bērnu vecumā un divi sākumskolas vecuma bērneļi, pucēja daudzdzīvokļu mājas pagalmu. Nav tik biežs skats pilsētas daudzdzīvokļu rajonos, tāpēc nodomāju, ka iespējams kāds no viņiem piedalās tā saucamajā “simtlatnieku” programmā un pārējie ģimenes locekļi devušies talkā.

Redzētais neizgāja no prāta un, vēlāk, runājot ar kādu savu paziņu, kurš pārzina šīs programmas kārtību, nonācām pie secinājuma, ka redzētais tomēr visticamāk ir pašu cilvēku ģimenes iniciatīva, rūpējoties par apkārtnes sakopšanu ap savu mājokli, nevis ES fondu un pašvaldības atbalstītais nodarbinātības projekts.

Neraksturīgi Liepājai, sniegs šogad dāsni bija okupējis arī Kurzemes piekrasti. Tāpēc, sniegam atkāpjoties, šogad krietni vairāk skatam atklājās cilvēku un suņu atstātās “dāvanas” pilsētas ielās un parkos. Izrādās pilsētnieki izjūt zināmu diskomfortu, ja reiz mūsu portālā forumā pat atsevišķā rubrika ar nosaukumu “parks” radīta. Tomēr, manuprāt, pilsētas uzkopšanu nevajadzētu atstāt tikai pašvaldības dienestu un tradicionālās Vislatvijas Lielās talkas ziņā. Domāju, ja katrs liepājnieks apbruņotos ar slotu un gumijas zābakiem un veltītu pāris stundas no sava brīvā laika, lai sakoptu vispirms savu pagalmu un tad vēl kādus dažus kvadrātmetrus no sabiedriskās telpas, pilsētas parkos nebūtu jāpārvietojas slalomā, lai neiekāptu suņu atstātajos sveicienos, par ko rūpes forumā pauž liepajniekiem.lv lasītāji.

Protams, tā būs cīņa ar sekām, jo problēmas cēlonis meklējams mūsu sadzīves kultūras līmenī. Attīstītajās rietumvalstīs nav iedomājams, ka saimnieks izvestu suni pastaigā bez plastmasas maisiņa kabatā un speciālas lāpstiņas rokās. Līdz tādam līmenim mums vēl tāls ceļš ejams, tāpēc šobrīd varam priecāties, ka mūsu vide pat pēc sniega nokušanas ir daudz sakoptāka par to, kas ikdienā vērojama, piemēram, Indijā vai Āfrikas valstīs.

18. martā Liepāja svinēja savu 385. jubileju. Marta mēnesī bija daudz labu ziņu saistībā ar mūsu pilsētu. Uzzinājām, ka martā noslēdzies SIA “Liepājas ūdens” realizētais ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts, bet jau aprīlī tiks uzsākta Liepājas siltumtīklu rekonstrukcija. Abus mega projektus pašvaldība realizē ar ES struktūrfondu palīdzību un to kopējā vērtība pārsniedz 30 miljonus latu. Neapšaubāmi, tas ir pašvaldības nopelns, tāpēc nāksim tai talkā krietni vienkāršāku projektu realizācijā un pavasarim atnākot, arī paši rūpēsimies par savas pilsētas tīrību.

Ruslans Moor,
“K-rauta” Liepājas veikala klientu konsultants