Uzņēmējdarbības
vidē pēdējā laikā nekādas būtiskas pārmaiņas un satricinājumi nav vērojami, ja
neskaita to, ka pašlaik mainās plānošanas periodi – vecais beidzas, jaunais vēl
nav sācies. Tas nozīmē, ka virkne atbalstu, ar kuriem uzņēmēji līdz šim varēja
rēķināties, ir apturēti. Šī pauze ilgst apmēram gadu un īsti nav arī zināms,
kad atbalsta iniciatīvas atsāksies. Runa ir par atbalstu ārējo tirgu apguvei,
iekārtu modernizēšanai, ražotņu pielāgošanai un citiem.

Nevēlos mētāties ar
skaļiem apgalvojumiem, bet jāatzīst, ka šī situācija radusies neizdarības dēļ –
tas sākas ar ministrijām un turpinās ar valsts aģentūrām. Šonedēļ Liepājā
notikušais forums “Atbalsts uzņēmējiem”, kuru organizē Ekonomikas
ministrija, tāpat kā citas līdzīgas aktivitātes, kas ar ministrijas atbalstu
notikušas pēdējā gada laikā, ir plānošanas stadijā esošas programmas un
komersantam ieguvums šodien no tām nav nekāds. Protams, ir jābūt lietas kursā
par nākotnes plāniem, kādas ir ministriju ieceres un kādus miljonus nākotnē būs
iespējams apgūt, bet uzņēmēju interesē ieguvums tūlīt, nevis parīt. Līdz ar to
miljonu zīmēšana nākotnē jau nedaudz sāk nogurdināt.

“Kurzemes
Biznesa inkubatoram” gada nogale ir saspringtāks darba periods. Ir
atbalsta instrumenti, kuri tūlīt beigsies un nav skaidrs, vai turpināsies.
Neziņā ir arī biznesu sākošie uzņēmēji – vai viņiem ķerties pie lietas un
uzsākt ko jaunu vai nogaidīt. Nav skaidrības par atbalstu pirmajā, biznesam
kritiskajā gadā, un arī mēs šeit nekā daudz jauna nevaram pateikt – arī
inkubatoros valda nenoteiktība.

No otras puses,
nekas nav apstājies un lietas biznesa vidē turpina virzīties uz priekšu.
Interesentu skaits par inkubatora piedāvāto atbalstu nav būtiski mazinājies, bet
jautājums ir – cik lieliem atvēzieniem cilvēki ir gatavi. Protams, ka šādās
situācijās piesardzība palielinās, un to vēl vairāk veicina pārmaiņas nodokļu
politikā. Tūlīt izmaiņas skars mikronodokļa maksātājus un tas noteikti būtiski
ietekmēs uzņēmējus – iesācējus. Situācija, kad katru gadu valdība nāk ar jaunām
iniciatīvām un uzņēmējs tā arī nejūt ilgi gaidīto stabilitāti un pārliecību, ka
spēles noteikumi netiks mainīti, nekādā veidā neveicina jauno uzņēmēju
pārliecību par savu izvēlēto ceļu.

Kavēšanās ar
atbalsta instrumentu pieejamību Latvijas uzņēmējus nostāda sliktākā pozīcijā
attiecībā pret citu Eiropas Savienības valstu uzņēmējiem. Papildus tam vēl
nenoteiktība par to, ko valsts grib paņemt no uzņēmējiem. Šī ēdelība arvien aug
un vēlme paņemt nodokļus tur, kur tas iespējams, kļūst arvien izteiktāka. Viens
no “Kurzemes Biznesa inkubatora” darbības mērķiem ir veicināt
cilvēkos pārliecību par savām spējām uzsākt, savukārt no valsts puses šie
pilieni mazina drošības sajūtu un vēlmi uzsākt uzņēmējdarbību.

Uzņēmumu skaits uz
1000 iedzīvotājiem Latvijā vēl aizvien ir ļoti niecīgs, lai gan Liepājā
situācija varbūt ir nedaudz labāka, kā citās Kurzemes pilsētās. Kopīgiem
spēkiem jāmēģina situāciju mainīt un ceru, ka visas organizācijas, kas
uzņēmējus var pabikstīt un pamotivēt, centrā stādīs komersanta intereses, un
tas ir arī viens no inkubatora nākamo piecu gadu plāna pamatjautājumiem.
Atbalsts būs, jautājums – kāds tas būs. Tiešām ceru, ka valsts ierēdņu
intereses šajā jautājumā nebūs primārās.

Kopējai
uzņēmējdarbības vides atmosfērai ir tendence nedaudz pasliktināties, lai gan
kopumā tā nav slikta. Joprojām atbalsts un naudas līdzekļi ir pieejami
“Attīstības finanšu institūcijā “Altum””, notiek dažādi
forumi un citi pasākumi, cilvēku dalība tajos norāda, ka interese ir, bet
svarīga ir nākamā fāze, kad interese ir apmierināta un būtu jāsākas konkrētai
darbībai.