Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Sandis Ģirģens: Steigai “Ceļu satiksmes likuma” grozīšanā nebija pamata

Sandis Ģirģens: Steigai  “Ceļu satiksmes likuma” grozīšanā nebija pamata
Foto: Egons Zīverts
02.07.2020 08:52

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

No 1.jūlija transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārkāps noteikumus, būs jārēķinās ar bargākiem naudas sodiem, jo to paredz jaunais “Administratīvās atbildības likums” (AAL) un grozījumi “Ceļu satiksmes likumā”. Tiesa, pārmaiņas paredz, ka, piemēram, dzērājšoferiem vairs nebūs piemērojams administratīvais arests.

Vispirms gribu pateikt, ka Latvijā bieži vien pieņem normatīvos aktus, nosaka termiņus, kad tie stājas spēkā, bet tam visam pamatā nav bāzes un nepieciešamā finansējuma. Tā tas daļēji ir arī šajā gadījumā, proti, lai policija sekmīgi strādātu ar jauno AAL, svarīga informācijas tehnoloģiju infrastruktūru sakārtošana, ar kurām turpmāk policisti strādās. Katrs jauns tehnoloģiskais risinājums ir ne tikai jāizstrādā, bet tas ir jāsalāgo un jānotestē. Tāpat jāveic policistu apmācība – tas prasa laiku. Manuprāt, steigai nebija pamata un AAL varēja stāties spēkā arī no nākamā gada 1. janvāra, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss joprojām ir gana efektīvs, un tas mums dotu papildu laiku.

“Administratīvās atbildības likums” neparedz administratīvo arestu, un tas nav pareizi. Uz to un citām problēmām esam ilgstoši norādījuši arī Tieslietu ministrijai, lai pēc AAL stāšanās spēkā varētu strādāt un nerastos pārpratumi.

Vidēji nedēļā tie ir vairāki desmiti dzērājšoferu, ko pieķer policijas darbinieki. Ja viņiem nevarēs piemērot administratīvo arestu, pārkāpēji nemaksās naudas sodus un nevarēs neko no viņiem piedzīt, kāda būs atbildība? Administratīvo arestu aicinājām atstāt spēkā esošu, tāpat lūdzām samazināt promiļu daudzumu, no kurām iestājas kriminālatbildība. Ne viens, ne otrs piedāvātais risinājums netika akceptēts.

Iekšlietu ministrija izdarījusi lielu darba apjomu, un esam gatavi jaunajai kārtībai. Tiesa, nevaru arī apgalvot, ka procesā neradīsies nekādu problēmu. Tieslietu ministrija nosprauda termiņu, un tai neinteresēja, vai mums ir, piemēram, nepieciešamā tehniskā kapacitāte.

Viena no prioritātēm, kad kļuvu par ministru, bija modernizēt dienestu ikdienas darbu, lai iedzīvotāji varētu saņemt ātrākus un kvalitatīvākus drošības pakalpojumus. AAL likums dos šādu iespēju – ar roku vairs nevajadzēs rakstīt administratīvā pārkāpuma protokolus, un tas atslogos cilvēku resursus. Policija varēs strādāt elektroniskā vidē. Likumam jāļauj strādāt, bet paredzu, ka to vairākas reizes nāksies koriģēt. Latvijai tas ir raksturīgi. Vēlreiz uzsveru, ka ALL stājies spēkā nepilnīgs un, manuprāt, tas vispirms līdz galam bija jāsakārto. Līdz tam brīdim prātīgāk bija atstāt spēkā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Sandis Ģirģens, iekšlietu ministrs

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz