Iedzīvotāji tiek brīdināti par to, ka sākusi izplatīties
gripa, tādēļ gribu atgādināt, ka gripa ir vīrusu saslimšana. Tas nozīmē, ka gripai,
kā jebkurai infekcijas slimībai, ir tā saucamais trīsstūris – infekcijas
perēklis, pārnēsātājs un uzņēmīgs organisms. Slimnieks šķauda un klepo,
tādējādi izplatot vīrusus. Ja organisms ir uzņēmīgs, cilvēks saslimst.  

Ko darīt, lai nesaslimtu? Patiesībā, pirms cilvēks uzzina,
ka ir saslimis, viņš vīrusu jau vismaz trīs dienas nēsā un izplata apkārtējā
vidē. Diemžēl, kamēr cilvēks nav saslimis, viņš pats nevar zināt, ka ir vīrusa
nēsātājs. Līdz ar to, kaut arī šķauda un klepo, cilvēks iet sabiedrībā,
tādējādi vīrusu izplatot.

No tā, cik daudz vīrusu ir ārējā vidē, cik daudz tos ieelposim,
būs atkarīgs, vai saslimsim un cik lielā mērā. Ko varam darīt, lai pārtrauktu
ķēdi? Galvenais ir pēc iespējas vairāk vēdināt telpas, arī aukstā laikā. Jo
lielāka gaisa cirkulācija, jo mazāka vīrusu deva tajā. Un jo mazāka vīrusu
deva, jo mazāk cilvēks tos saņem. Un līdz ar to ir mazāka iespējamība saslimt.

Otrs būtisks aspekts – cik cilvēka organisms uzņēmīgs vai
neuzņēmīgs pret vīrusiem. Būtiska ir imunitāte. Kā jau minēju, gripa ir vīrusu
infekcija, un vīrusu saslimšanām medikamentu nav. Organisma imunitāte cīnās ar
vīrusiem, vārda vistiešākajā nozīmē tos ”apēd”, līdz ar ko vīrusi iet bojā. Ja
imunitāte ir pavājināta un dabiskais process nenotiek, vīruss ”uzsēžas” uz
gļotādas un cilvēks saslimst.

Riska grupas ir tuberkulozes slimnieki, HIV un AIDS
slimnieki, mazi bērni, cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem. Tās ir riska grupas,
kas pakļautas saslimšanai. Ja cilvēks ir aktīvs, nodarbojas ar sportu, veselīgi
ēd, uzņem pietiekamu vitamīnu daudzumu, viņš var arī nesaslimt.

Laikā, kad ir gripas izplatība, vīrusi ir visur, tostarp uz
durvju rokturiem un citviet. Tādēļ galvenais ir uzņemt pēc iespējas mazāku
vīrusu devu, lai nesaslimtu. Diemžēl ar roku mazgāšanu vien būs par maz, jo
gripa ir gaisa pilienu infekcija, kas izplatās pa gaisu – nav nepieciešams
vīrusu apēst, pietiek to ieelpot.

Lai izsargātos, svarīga ir imunitātes stiprināšana. Lieti
noderēs tie paši vitamīni, ķiploki. Taču ar ķiplokiem vien nepietiks un ar tiem
nevajadzētu pārforsēt, jo tādējādi var sākt streikot aizkuņģa dziedzeris.
Vērtīgas ir fiziskās aktivitātes, jo fiziski kustoties izstrādājas tādas
vielas, kas iedarbina imunitātes mehānismu. Cilvēkiem, kas vairāk kustās,
viennozīmīgi ir labāka imunitāte. Ja ir sēdošs darbs, vakarā noteikti jāiet
kustēties, kaut vai nostaigāt kilometrus trīs.

Labi, lai izsargātos no saslimšanas ar gripu, ir pirms
iziešanas sabiedrībā un pēc atgriešanās mājās izskalot degunu ar sālsūdeni.
Pusi tējkarotes sāls izšķīdina glāzē ūdens un ar šo šķīdumu izskalo degunu.
Tādējādi mehāniski tiek attīrīta gļotāda, neļaujot vīrusiem pieķerties.

Gudrākais veids, kā sevi pasargāt no saslimšanas ar gripu,
ir vakcinācija. Bet vakcināciju vajag veikt vismaz mēnesi pirms aktīvās gripas
vīrusu izplatīšanās. Tas nozīmē, ka vakcinēties bija vēlams vēlākais, decembrī
un janvāra sākumā. Kad dzirdam, ka gripa jau cirkulē, vakcinēties vairs nav
ieteicams – ir jau par vēlu. Lai izstrādātos imunitāte, nepieciešamas divas
nedēļas. Ja gadās, ka cilvēks ir tikko vakcinējies un organismā nokļūst arī
gripas vīruss, organismam ir dubulta slodze – jācīnās ne tikai ar vakcīnu, bet
arī ar vīrusu.

Tāpat jāatceras, ka vakcinācija pilnībā nepasargā no vīrusu
saslimšanas, jo gripas vīruss ir mainīgs. Ir A un B vīrusi, un nav zināms, kuru
cilvēks sastaps. Bet jebkurā gadījumā vakcīna var pasargāt no nopietnām
komplikācijām, piemēram, saslimšanas ar pneimoniju, vidusauss iekaisuma,
dziļiem bronhītiem u.c. Turklāt cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies, ja nu tomēr
gadās saslimt ar gripu, slimība norisinās daudz vieglākā formā.

Tieši šo iemeslu dēļ vakcinēties pret gripu vajadzētu
cilvēkiem, kuri pieder pie riska grupām. Kā jau minēju, maziem bērniem, vecāka
gada gājuma cilvēkiem un personām, kuras sirgst ar hroniskām kaitēm. Tāpat
vakcinēties vajadzētu cilvēkiem, kuri gatavojas operācijām, jo nereti gadās, ka
pēcoperācijas periodā, kad organisms ir vārgs, cilvēki saslimst ar gripu.

Ja nu tomēr gadījies saslimt ar gripu un mājās ir slimnieks,
būtiskākais ir dezinfekcija. Ja slimnieks sasvīdis, jānomaina veļa; pēc
iespējas bieži jāvēdina telpas, jālieto atsevišķi trauki. Tā arī būs
dezinfekcija, stipri ķīmiski līdzekļi šim mērķim nav nepieciešami.

Nereti cilvēki nopietni nodara sev pāri, saslimšanas
gadījumā lietojot stiprus medikamentus, tādējādi mazinot temperatūru, bet
neizguļot saslimšanu. Ja reiz ir gripas simptomi, ir pāris dienas jāpaguļ
mājās. Pretējā gadījumā var iedzīvoties nopietnās komplikācijās, no kurām grūti
atgūties.

Jo ķermeņa temperatūra bez iemesla nepaaugstinās –
temperatūras paaugstināšanās, kaulu sāpes un citi simptomi, kas vēsta, ka,
iespējams, cilvēks saslimis ar gripu, patiesībā ir organisma reakcija, lai
infekciju apturētu – cīņa pret to. Ja šādā brīdī, nepaguļot pāris dienas mājās,
izdzenam sevi ārā, ļoti nodarām savam organismam pāri.