Dzīvoju vienā no daudzstāvu namiem, kur ir uzstādīti atkritumu šķirošanas konteineri. No mūsu mājas apmēram trešā daļa iedzīvotāju piedalās atkritumu šķirošanā, bet pārējie ir noskaņoti pesimistiski. Pēc manām domām viņiem vajag uzskatāmu piemēru, ka šķirojot atkritumus tiešām var samazināt rēķinu un tikai tā mēs viņus varēsim pārliecināt. Vai tas mums šķirojošajai mājas daļai bez pārējo 2/3 palīdzības izdosies, redzēsim.

Lielākā daļa mūsu mājas iedzīvotāju ir gados veci cilvēki un viņiem šķirošana ir saistoša tikai tad, ja viņi var samazināt rēķinu par gružu izvešanu. Ja mēs viņiem nevarēsim priekšā nolikt rēķinu salīdzināšanai, kurā būs redzams, ka daļai no mājas šķirojot, atkritumu rēķins samazinājies visiem, tad pārliecināt viņu nevarēs. Tādas idejas kā tīra, sakopta vide viņu bērnu bērniem, otrreizējā pārstrāde vai dabai draudzīgs dzīvesveids viņiem ir nereālas lietas.

Ja skolā mazajiem skolēniem būtu vairāk izglītojošu pasākumu, tad, iespējams, iedzīvotāji šķirotu ar vien vairāk. Mana meita kā ceturtajā klasē uzzināja, kā sulas paka pirms izmešanas jāsaplacina, tā man arī tagad pēc pieciem gadiem aizrāda man, ja neesmu to izdarījusi. Nav jau nu gluži šķirošana, bet, jo mazāk atkritumos tilpumu aizņem, jo rēķins un atkritumu kalns mazāks.

No sadzīves skatu punkta sarežģījumus vairāk rada nezināšana vai attiecīgā lieta būtu jāmet šķirošanas vai kopējā konteinerā. Ar kaimiņiem esam pat diskutējuši vai, piemēram, sviesta papīrs jāmet šķirošanas vai kopējā konteinerā.

Ja vēlas šķirot atkritumus, tad vajag kādu entuziastu, kas sākumā uzņemas informēt un strādāt ar iedzīvotājiem. Piemēram, mana darba kolēģīte ar vīru ļoti daudz laika un enerģiju velta, lai savā daudzdzīvokļu mājā ieviestu atkritumu šķirošanu, un nu jau viņiem veicoties ar vien labāk. Agrāk arī mēs ar vīru daļu brīvā laika veltījām mājas sakopšanai, organizējot talkas un plānojot mājas sakopšanas darbus. Vienu gadu pat vinnējām domes konkursā par sakoptāko kāpņu telpu un balvā ieguvām jaunas ārdurvis, bet jārēķinās, ka vienmēr būs iedzīvotāji, kas ar katru izmaiņu ir neapmierināti. Beigās pārmetumu bija par daudz un pamazām atslābām. Cerams, ka šķirošanai vēršoties plašumā, arī mūsu mājas iedzīvotāji kļūs atsaucīgāki un sāks rūpēties ne tikai par savu dzīvojamo telpu, bet arī par vidi, kas sākas aiz viņu namdurvju sliekšņa.

Sandra Šulme,
biedrības “Piltenes 12” valdes priekšsēdētāja